Cīrule: Sabiedrības viedoklis par VID darbu mainās lēni

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Ilze Cīrule aptuveni gadu pēc iecelšanas amatā atzīst, ka sabiedrība būtiskas izmaiņas VID darbā izjutīs pēc pāris gadiem.
Intervijā Latvijas Radio Cīrule norādīja, ka VID darbs mainās pakāpeniski, taču sabiedrībai redzamas pārmaiņas būs redzamas pēc diviem vai trīs gadiem. “Jau sākot darbu VID, bija skaidrs, ka viss nav izdarāms gada laikā, būs nepieciešami divi trīs gadi, lai lietas mainītos,” pauda Cīrule, norādot, ka sabiedrība dažas lietas jau izjūt, mainās to attieksme.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka sabiedrības viedoklis mainās lēni, tāpēc katru dienu katram VID darbiniekam jādara viss iespējamais, lai mainītu iespaidu par to, kā šī iestāde strādā.
VID vadītāja atkārtoja, ka VID vēlas vairāk pievērst sabiedrības uzmanību nodokļu nemaksāšanas problēmām un vēlas, lai sabiedrība vairāk iesaistās un ziņo par pārkāpumiem.
Savukārt, lai palīdzētu piesaistīt investīcijas un veicināt ārvalstu uzņēmēju ienākšanu Latvijā, Valsts ieņēmumu dienests nākamgad plāno izveidot struktūrvienību ārvalstu investoru apkalpošanai, kas palīdzētu ārvalstu uzņēmējiem ar sarežģītākiem pakalpojumiem.
Pagājušajā gada novembrī valdība apstiprināja amatā jauno Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.
VID ģenerāldirektorei Cīrulei ir ilggadēja vadības pieredze apdrošināšanas uzņēmumos “Balta” un “Gjensidige Baltic”, tostarp apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” valdes locekļa amatā. Cīrulei ir maģistra grāds uzņēmumu un organizācijas vadīšanā.
Konkursa komisija Cīruli atzina par labāko un atbilstošāko pretendentu VID ģenerāldirektora amatam izvirzītajām prasībām, vērtējot gan viņas piedāvāto redzējumu, gan vadības kompetenču novērtējumu – stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, attiecību veidošanu un uzturēšanu, pārmaiņu vadīšanu un orientāciju uz rezultātu sasniegšanu. Cīrule ieguva visaugstāko vērtējumu konkursa mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālāk