• Tweet

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu “Zelta saktas. Pakavsakta”.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Pakavsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Monēta “Zelta saktas. Pakavsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#pakavsakta”, “#8_12gs”, “20 euro” un “#2017”, bet reversā – stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Par tipisku rotu tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.

Kolekcijas monēta “Zelta saktas. Pakavsakta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 4 000 eksemplāru.

Monētas cena Latvijas Bankā – 270.00 eiro. Monētu no 31. augusta varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv.

Jaunajā interneta vietnē iegādei ir pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts, t.sk. pirmā saktām veltītās sērijas kolekcijas monēta “Zelta saktas. Ripsakta”.

Monēta būs nopērkama arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos.

Foto: Publicitātes