2012. gadā privātie pensiju fondi nopelnīja 163.9 tūkst. latu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) sagatavotā informāciju liecina, ka 2012. gadā privātie pensiju fondi nopelnīja 163.9 tūkst. latu, kas ir trīs reizes vairāk, salīdzinot ar 2011. gadu. Tajā pašā laikā to aktīvu apjoms pieauga par 8,8% un gada beigās sasniedza 2 milj. latu.
2012. gadā dalībnieku skaits privātajos pensiju plānos pieauga par 8.9 tūkst. jeb 4.5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un kopējais privāto pensiju plāniem pievienojušais dalībnieku skaits gada beigās sasniedza 207 523, kas ir 19.8% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Centrālās statistikas pārvaldes informācija – www.csb.lv..
No gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 21.2 milj. latu jeb par 16% vairāk nekā pagājušā gadā, t.sk. par 29% pieauga arī pensiju plānu dalībnieku iemaksu apmērs, bet darba devēju iemaksu apmērs turpināja sarukt (par 5.6%). Tajā pašā laikā no pensiju plānu kapitāla tika izmaksāti 8 milj. latu jeb par 21% vairāk nekā iepriekšējā gadā, t.sk. lielākā daļa jeb 97.7% tika izmaksāti sakarā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
Veiksmīgas investīciju darbības rezultātā pensiju plānu ieguldījumu vērtība pieauga un vidējais pensiju plānu ienesīgums 2012. gadā sasniedza 8.5% (2011. gadā tas bija mīnus 2.7%), individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no 2.2% līdz 11.3%.
Savukārt pensiju plānos uzkrātais pensiju kapitāla apmērs pieauga par 19%, salīdzinot ar 2011. gadu, un 2012. gada beigās sasniedza 142 milj. latu.
Pensiju plānu ieguldījumu struktūrā joprojām lielākais īpatsvars bija ieguldījumiem ieguldījumu fondu apliecībās (55%), kā arī parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (29%). Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2011. gada beigām, būtiski nemainījās (+0.3%) un gada beigās sasniedza 44.9 milj. latu jeb 32% no kopējiem ieguldījumiem. Tajā pašā laikā no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 95.4% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālāk