2012. gadā privātie pensiju fondi nopelnīja 163.9 tūkst. latu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) sagatavotā informāciju liecina, ka 2012. gadā privātie pensiju fondi nopelnīja 163.9 tūkst. latu, kas ir trīs reizes vairāk, salīdzinot ar 2011. gadu. Tajā pašā laikā to aktīvu apjoms pieauga par 8,8% un gada beigās sasniedza 2 milj. latu.
2012. gadā dalībnieku skaits privātajos pensiju plānos pieauga par 8.9 tūkst. jeb 4.5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un kopējais privāto pensiju plāniem pievienojušais dalībnieku skaits gada beigās sasniedza 207 523, kas ir 19.8% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Centrālās statistikas pārvaldes informācija – www.csb.lv..
No gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 21.2 milj. latu jeb par 16% vairāk nekā pagājušā gadā, t.sk. par 29% pieauga arī pensiju plānu dalībnieku iemaksu apmērs, bet darba devēju iemaksu apmērs turpināja sarukt (par 5.6%). Tajā pašā laikā no pensiju plānu kapitāla tika izmaksāti 8 milj. latu jeb par 21% vairāk nekā iepriekšējā gadā, t.sk. lielākā daļa jeb 97.7% tika izmaksāti sakarā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
Veiksmīgas investīciju darbības rezultātā pensiju plānu ieguldījumu vērtība pieauga un vidējais pensiju plānu ienesīgums 2012. gadā sasniedza 8.5% (2011. gadā tas bija mīnus 2.7%), individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no 2.2% līdz 11.3%.
Savukārt pensiju plānos uzkrātais pensiju kapitāla apmērs pieauga par 19%, salīdzinot ar 2011. gadu, un 2012. gada beigās sasniedza 142 milj. latu.
Pensiju plānu ieguldījumu struktūrā joprojām lielākais īpatsvars bija ieguldījumiem ieguldījumu fondu apliecībās (55%), kā arī parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (29%). Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2011. gada beigām, būtiski nemainījās (+0.3%) un gada beigās sasniedza 44.9 milj. latu jeb 32% no kopējiem ieguldījumiem. Tajā pašā laikā no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 95.4% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Vēl par tēmu:
Mājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālāk