Dombrovskis zaudējumu uzdod par uzvaru
Kā mums bija, tā arī paliks vismazāk naudas Eiropas Savienības valstu klubiņā – vismaz līdz 2020. gadam. To paredz Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska panāktā vienošanās ar citu valstu līderiem, un visai maza ir iespēja, ka Eiropas Parlamenta niķošanās Latvijas pozīcijā varētu dot nozīmīgu uzlabojumu.
Rinkēvičs liktu veto
Pagājušajā nedēļā pabeigto Briseles sarunu rezultātu vērtējums šobrīd svārstās no «pilnīga izgāšanās» opozīcijas skatījumā līdz «labs rezultāts» paša premjera ziņojumā savai valdībai. Izrādās, pat koalīcijā nebūt ne visi aplaudē V. Dombrovskim, un vakar premjera slavēšanu nācās uzņemties aizsardzības ministram Artim Pabrikam: «Labāku rezultātu mēs nebijām spējīgi sasniegt, un neviens nebūtu spējīgs.» Tikmēr no sava tuvākā sarunu stratēģa ārlietu ministra Edgara Rinkēviča premjers atzinību uzvaras kaldināšanā nav sagaidījis. Gluži otrādi – tvitera sarunā ar mārketinga uzņēmēju Albertu Jodi ministrs zīmīgi iečivinājis: «Es būtu licis veto…» Gana skandalozs paziņojums, jo izrādās – Latvijai vienotības pietrūka ne tikai ar Lietuvu un Igauniju, bet arī pašai ar sevi. Premjeram šo ierakstu nācās pamanīt, un viņš atbildēja: «Tas neatrisinātu zemnieku nevienlīdzību, bet vēl apturētu ES fondu investīcijas LV pēc 2014. g.» Nelielo disputu rezumēja A. Jodis: «Dombrovska kgs, Jums bija izvēle – aizstāvēt Latvijas tautas vai Briseles elites intereses. Izvēli izdarījāt.»
Tiesa gan, arī ministra E. Rinkēviča uzdošanās par drosminieku tiek kritiski vērtēta. Eiroparlamentārietis Roberts Zīle sarunā ar Neatkarīgo atgādina, ka sarunu pēdējā brīdī Latvija taktiski palikusi kopā ar Maltu un Bulgāriju: «Un šis nav pārmetums premjeram, bet tieši ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai, kuri gatavoja sarunas vairāk nekā gadu.» Kritiski par sarunām izteicies arī viņa kolēģis Eiropas Parlamentā Ivars Godmanis – Baltijas valstu ietekmīgākais pārstāvis, ja runa ir par budžeta jautājumiem.
«Nevaram dziedāt slavas dziesmas vai uzvaras himnu par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunām, bet, vērtējot, kā tas notika, varēja būt vēl sliktāk.» Nopietnākais sarūgtinājums viņa skatījumā skar lauksaimniecību, jo panākt izlīdzinājumu faktiski nav izdevies.
Izcīnītas… mazākas subsīdijas
Tikai 2020. gadā Latvija tiešmaksājumos sasniegs Lietuvu un Igauniju. Turklāt stratēģiskais mērķis panākt nākamo valsti – Rumāniju – tiks sasniegts, pateicoties tikai tam, ka šīs un citu valstu tiešmaksājumi pieaugs lēnāk, nekā to bija paredzējusi Eiropas Komisija. Savukārt nākamgad – ja vien Brisele Latvijai ekskluzīvi neatļaus turpināt piemaksāt zemniekiem nacionālās subsīdijas – salīdzinājumā ar pagājušo periodu tās būs pat mazākas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Armands Krauze skaidro, ka pie šādas matemātikas panāktie 109 eiro par hektāru būs mazāki nekā līdzšinējie 95 eiro kopā ar valsts līdzmaksājumu, kas kopā veidoja aptuveni 125 eiro. Tajā pašā laikā Lietuvas zemes īpašnieki jau nākamgad tiks pie 150 eiro par hektāru. Tam par iemeslu kalpo viņu labākā starta pozīcija sarunās. Runājot par premjera pasludināto darba uzvaru, A. Krauze apšauba, cik objektīvi ir mazāku nogriešanu, piemēram, lauku attīstības pozīcijā, uzdot par lielu ieguvumu, jo realitātē nauda tāpat tiek nogriezta.
Savdabīgi, ka arī lauksaimnieku vidū attieksme pret premjera veikumu un neizmantoto veto ir pretrunīga. Otra ietekmīgā lauksaimnieku organizācija Zemnieku saeima, kurā līdztekus lauksaimniekiem pārstāvēti arī bagāti zemes īpašnieki un ārzemju kapitāls, noskaņota gluži optimistiski. Tieši Zemnieku saeima ar dažādām publiskām akcijām balstīja politiķus – organizēja vecā traktora braucienu uz Briseli, kurināja ugunskurus Baltijas ceļā. Organizācijas līdere Maira Dzelzkalēja tagad secina: «Ar tīru sirdsapziņu varam teikt, ka izdarīts ir maksimālais – plus 50% lauksaimniecībai salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.» Cita lieta, ka rezultāts būtu labāks, ja ar lobēšanas pasākumiem Latvija sāktu nodarboties jau 2007. gadā, nevis tikai 2011. Tā esot mācība uz priekšdienām.
Bet solīja vienlīdzību
Zemes īpašnieku ienākumi līdz šim deklarēti kā Latvijas lielākais rūpju objekts. Taču tieši kohēzijas nauda ir tā, kas ļauj būvēt ceļus, rūpnīcas, radīt darba vietas, un šai pozīcijā panākumi ir pieticīgi. Mierinājumam var kalpot vienīgi Ivara Godmaņa secinājums, ka citiem samazinājums pret iepriekšējo periodu ir lielāks. Mums aptuveni 10% jeb, kā aplēsusi telekompānija LNT, kritums no 4,6 un 4,23 miljardiem.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Jaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļas izskaņa
Tuvākajās dienās laikapstākļus Latvijā noteiks aktīva ciklonu darbība, līdz ar to dienas būs mākoņainas un lietainas. Nokrišņiem bagātākā būs sestdiena, kad valsti šķērsos plaša nokrišņu...
Lasīt tālākBaltijas filmu dienās – Latvijas pirmizrāde kopražojuma spēlfilmai “Renovācija”
Tradicionālās Baltijas filmu dienas Rīgā šogad atklās Lietuvas un Latvijas kopražojuma spēlfilma „Renovācija” – režisores Gabrieles Urbonaites pilnmetrāžas debija, kuras radošajā komandā...
Lasīt tālāk