• Tweet

Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju ienākumu nodokļa reforma būtiski kāpinājusi mājsaimniecību ienākumus, ļaujot pieejamībai Tallinā pakāpties vēl augstāk. Tomēr igauņu prieka epizode būs īslaicīga – Eiropas Centrālajai bankai no gada vidus palielinot bāzes procentu likmes, arī mājokļu pieejamība Igaunijā visdrīzāk gada otrajā pusē nedaudz samazināsies. Attiecīgi mājokļu pieejamības virsotne Rīgā un Viļņā visdrīzāk palikusi pērnajā gadā un Tallinā – tiks sasniegta šī gada pirmajā pusē.

2026. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 73 m2, bet Viļņā – 61 m2 lielu dzīvokli. Rīgā mājokļu pieejamība nemainīgi saglabājās krietni augstāka. Vidēja Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 112 m2 lielu dzīvokli. Kaut gan, salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, tirgus vidējā dzīvokļu pieejamība saruka, Rīgas pirmreizējā tirgū tā turpināja uzlaboties. Šī gada sākumā vidēja mājsaimniecība nu jau varēja atļauties iegādāties ap 63 m2 lielu dzīvokli, kas vien nedaudz atpaliek no līmeņa, kādu vidēji redzējām pāris gados starp pandēmiju un pirms procentu likmju celšanas.

Augoša mājsaimniecību rocība pirmajā ceturksnī un kredītu procentu likmes, kuras sasniedza pēdējos trīs gados zemāko vērtību, turpināja stimulēt mājsaimniecību pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem.

Pērnā gada izskaņā novērotais aktivitātes palēlinājums dzīvokļu tirgū iezagās arī šī gada datos, tomēr aktivitāte joprojām bija augsta uz vēsturiskā fona. Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, darījumu skaits saruka gan sērijveida, gan jaunajiem dzīvokļiem. Kritumu sērijveida dzīvokļiem kaut nedaudz varētu skaidrot ar aktivitātes stabilizēšanos pēc varen jaudīga gada. Savukārt, pirmreizējā tirgū novērotais sarukums šķiet būs īslaicīgs – tuvākajos mēnešos plānota vairāku projektu nonākšana tirgū, kam tad attiecīgi vajadzētu palielināt darījumu skaitu.

Tirgus vidējā cena pirmajā ceturksnī nedaudz pakāpās pretstatot to pret pērnā gada sākumu. Nemainīgi lielākā ietekme šai tendencei ir sērijveida projektu dzīvokļu sadārdzināšanās (+6%), kamēr pirmreizējā tirgū cenu kāpums pret pērno gadu bijis salīdzinoši pieticīgāks (+1,5%). Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, jauno dzīvokļu cenas pat nedaudz saruka, kas arī noteica pieejamības kāpumu šajā segmentā.

Ja 2025. gadu varēja raksturot kā izcilu – būtiski auga gan pieejamība, gan tirgus aktivitāte – tad šis gads ietīts neskaidrības plīvurā. Karš Tuvajos Austrumos radījis ievērojamu enerģijas izejvielu piedāvājuma šoku, un inflācija pasaulē un Eiropā aug. Swedbank prognozē, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) reaģēs, ceļot bāzes procentu likmes, lai mazinātu iespēju, ka ārējo faktoru radītā inflācija iesakņojas un saglabājas augsta vidējā termiņā. Gaidām, ka ECB paaugstinās procentu likmes divas reizes (jūnijā un septembrī), kopumā par 0,5 procentpunktiem. Savukārt finanšu tirgi šobrīd iecenojuši trīs likmju paaugstinājumus. Labā ziņa ir tā, ka procentu likmes visdrīzāk sāks mazināties jau 2027. gada otrajā pusē un to augstākajā punktā būs joprojām krietni mazākas nekā to redzējām 2023. gada izskaņā. Algu kāpums tuvākajā nākotnē visticamāk arvien apsteigs dzīvokļu cenu pieaugumu, kas balstīs mājokļu pieejamību. Tomēr mājokļu pieejamības tāpat kā Latvijas ekonomikas “kuģa burās” būs manāms pretvējš no Tuvo Austrumu konflikta ietekmes.