Saeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu

Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku. Likums no nākamā gada paaugstina nepieciešamo stāžu speciālās pensijas saņemšanai, precizē tās aprēķināšanas kārtību un ievieš vienotus principus attiecībā uz pensijas apmēru un pārskatīšanu.
Jaunais regulējums paredz paaugstināt minimālo stāžu speciālās pensijas piešķiršanai no 20 uz 25 gadiem, vienlaikus nosakot, ka pēdējie 10 gadi jānostrādā tiesneša vai prokurora amatā. Prokuroriem un tiesnešiem pensionēšanās vecums turpmāk tiks piesaistīts vispārējā valsts vecuma pensijas vecumam, tādējādi mazinot atšķirības starp speciālo un vispārējo pensiju sistēmu. Vienlaikus likums tiesnešiem un prokuroriem saglabā īpašu vietu Latvijas pensijas sistēmā.
Likums precizē arī pensijas aprēķināšanas kārtību. Speciālo pensiju aprēķinās no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem desmit gadiem pirms amata atstāšanas, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus. Tiesnešiem speciālās pensijas apmērs noteikts 60 procentu, bet prokuroriem – 50 procentu apmērā no vidējās darba samaksas. Par katru stāža gadu virs noteiktā minimuma pensiju varēs palielināt par diviem procentiem, nepārsniedzot 75 procentus no vidējās darba samaksas.
Vienlaikus likumā nostiprināti skaidri nosacījumi gadījumiem, kad tiesības uz speciālo pensiju nepienākas, piemēram, ja amatpersona atcelta vai atlaista no amata vai atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā amata pienākumu pildīšanas laikā. Tiek noteikta arī vienota kārtība pensijas pieprasīšanai, pārskatīšanai un izmaksas pārtraukšanai.
Līdz šim tiesnešu un prokuroru izdienas pensijas regulēja divi atsevišķi likumi, un nebija vienotas pieejas abu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu pensiju regulējumā. Šis likums ir daļa no deviņdesmitajos gados radītās izdienas pensiju sistēmas reformas, un to izstrādāja Valsts kanceleja.
Ar jauno likumu ieviests vienots un pārskatāms regulējums, novēršot līdzšinējās atšķirības starp tiesnešiem un prokuroriem un stiprinot sistēmas skaidrību. Vienlaikus tiek nodrošināta sabalansēta pieeja sociālajām garantijām, ievērojot tiesu varas neatkarības principu.
Likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Reforma paredz pakāpenisku pārejas periodu, saglabājot jau iegūtās tiesības un nodrošinot tiesisko paļāvību. Jaunais regulējums pilnā apmērā attieksies uz amatpersonām, kuras amatā tiks ieceltas pēc 2027. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk