Naudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz

Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt ilgtermiņa finanšu stabilitāti ir iespējams sasniegt ar pārdomātu un pakāpenisku pieeju, samazinot izdevumus un veicot rūpīgu finanšu plānošanu visas dzīves garumā. Kuras pieejas patiešām var palīdzēt, bet kuras ir tikai mīts, skaidro Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
“Visefektīvākie veidi, kā nodrošināt ilgtspējīgus rezultātus un uzlabot savas finanses, ir tikai reālas un pārdomātas darbības kā, piemēram, izvirzīti finanšu mērķi, rūpīga un apdomāta izdevumu kontrole, kā arī uzkrājuma veidošana. Bez atbilstošiem finanšu ieradumiem tā sauktā naudas “manifestēšana”, ko ik pa laikam redzam arī sociālajos tīklos, nespēs nodrošināt gaidīto,” stāsta Luminor bankas finanšu eksperte.
Naudas “enerģija” un rituāli nelīdzēs – kādus mītus novērojam
Domājot par dažādiem pēdējā laika stereotipiem par naudu, viens no tās piesaistīšanas rituāliem esot manifestācija, kā laikā iesaka skaidri formulēt savus finanšu mērķus un censties tos pēc iespējas spilgtāk iztēloties. Kāds cits populārs paņēmiens ir afirmācijas, kuru laikā skaļi tiek izteikti pozitīvi apgalvojumi, cenšoties piesaistīt naudu. Savukārt izaugsmes treneri uzskata, ka naudu jāuztver kā enerģiju – no tās nevajadzētu baidīties.
Bankas eksperte norāda, ka skaidru un ambiciozu mērķu izvirzīšana, kā arī to regulāra pārskatīšana var būt noderīgs solis ceļā uz finanšu labklājību, tomēr svarīgāk ir saglabāt kritisko domāšanu un uzņemties atbildību par saviem finanšu lēmumiem, nevis par tiem vienkārši iedomāties. “Nauda nav ienaidnieks, bet gan instruments, kas palīdz īstenot iecerētos mērķus. Tērējot naudu, nevajadzētu justies vainīgiem, taču ir svarīgi rīkoties atbildīgi un uz ilgtermiņu vērsti. Lai izvairītos no vainas sajūtas, ieteicams neļauties impulsīviem pirkumiem, rūpīgi plānot izdevumus un regulāri pārskatīt savu budžetu,” skaidro eksperte.
Disciplīna – ceļš uz panākumiem
Lai rūpētos par savu finansiālo stabilitāti, eksperte iesaka veidot personīgo budžetu un regulāri sekot līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem. Tas palīdzēs labāk saprast, kur patiesībā tiek tērēta nauda, izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem un ietaupīt. Visefektīvākais un uzticamākais veids, kā piesaistīt naudu, ir mērķtiecīga finanšu plānošana un regulāra krāšana. Ja trūkst motivācijas mainīt ieradumus, izvirziet sev konkrētus finanšu mērķus, piemēram, sakrāt naudu jaunai automašīnai vai pirmo iemaksu jaunam mājoklim. Katram mērķim nosakiet konkrētu summu, termiņu un izstrādājiet plānu, kā to sasniegt.
Motivācijas nozīme finanšu labklājībā
Lai veiksmīgi sasniegtu savus finanšu mērķus, ir ļoti svarīgi saprast savu motivāciju. Bieži vien cilvēkus kļūt turīgākiem motivē iespēja nodrošināt savas ģimenes vajadzības, iespēja apceļot pasauli un pievērsties hobijiem, kā arī drošības sajūta, ko sniedz jebkāds uzkrājums. Apzinoties konkrēto vajadzību un vēlmi, ir daudz vieglāk sasniegt sev uzstādītos mērķus, nekā vienkārši cerot kļūt bagātam.
“Finanšu plānošana un uzkrājuma veidošana palīdzēs justies mierīgāk arī neparedzētās situācijās, piemēram, zaudējot darbu vai saskaroties ar negaidītiem izdevumiem. Lai gan pozitīva attieksme pret naudu ir svarīga, visnozīmīgākie ir reāli soļi, kas spēj nodrošināt jūsu finansiālo labklājību. Tādi vienkārši lēmumi kā noapaļošanas funkcija, tūlītēja summas pārskaitīšana uz krājkontu algas dienā vai no pensiju 3. līmeņa iemaksām atgūtā nodokļa ieguldīšana no jauna var palīdzēt,” noslēdz Ziniča.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk