• Tweet

Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Visbiežāk iedzīvotāji plāno nelielas izmaiņas savā mājoklī, piemēram, kosmētisko remontu vai atsevišķu mēbeļu nomaiņu, norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Mājokļa uzlabošanas plāni šogad mērenāki nekā pērn
Aptaujas dati rāda, ka 2026. gadā nelielas izmaiņas savā mājoklī plāno 41 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt būtiskākas pārmaiņas, piemēram, kapitālo remontu vai dzīvokļa pārbūvi, iecerējuši 10 %. Visbiežāk mājokļa uzlabojumus plāno iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Reģionālā griezumā šādas pārmaiņas biežāk iecerētas Vidzemē, īpaši lauku teritorijās. Vienlaikus 42 % iedzīvotāju norāda, ka nākamgad savā mājoklī neplāno veikt nekādas izmaiņas.

“Mājokļa uzlabošana bieži vien ir ieguldījums, kas sniedz ilgtermiņa ieguvumu – gan ikdienas komfortam, gan īpašuma kvalitātei. Tajā pašā laikā ne visas situācijas ir iepriekš plānojamas, un nereti remonts vai atjaunošana jāveic uzreiz. Redzam, ka šādos gadījumos iedzīvotāji izvēlas izmantot arī patēriņa kredītu, 40 % kredīts tiek izmantots tieši remontdarbiem, piemēram, nelieliem labiekārtošanas vai atjaunošanas darbiem. Vienlaikus, jāņem vērā, ka būvniecības izmaksu pieaugums var ietekmē mājokļu renovācijas plānus, piemēram samazināt iedzīvotāju interesi par mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu,” skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Daļa iedzīvotāju apsver arī dzīvesvietas maiņu – 7 % norāda, ka esošais mājoklis vairs neatbilst viņu vajadzībām. Šī tendence saskan ar kopējo aktivitāti mājokļu tirgū, ko atspoguļo arī Luminor dati – bankas mājokļu kredītu apjoms 2025. gada deviņos mēnešos audzis par 71 % salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Pieprasījuma kāpumu veicinājusi gan Euribor likmju samazināšanās, gan algu pieaugums, gan plašāks jaunu mājokļu piedāvājums.

Mājoklis daudziem nav tikai fiziska telpa, bet vieta, kur veidojas ikdienas sajūta un ritms. Šīs sajūtas uzturēšanai ne vienmēr ir vajadzīgas krāsas pārmaiņas – bieži pietiek ar nelieliem, pārdomātiem uzlabojumiem, kas palīdz dzīvesvietu pielāgot ikdienai.