Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem

Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt no ikmēneša ienākumiem, nevis “aizņemties” no iepriekš veidotiem uzkrājumiem, atklāj Luminor bankas jaunākā aptauja*. Lai svētki nesagādātu raizes ilgtermiņā, būtiski savlaicīgi plānot izdevumus un neļaut decembra tēriņu slodzei pārvērsties par piespiedu jostas savilkšanu janvārī.
Uzkrājumu veidošana svētkiem iedzīvotājiem nav ierasta prakse
Kamēr lielākā daļa iedzīvotāju Ziemassvētku un Jaunā gada tēriņus plāno segt no ikmēneša ienākumiem, 16 % iedzīvotāju ir izveidojuši iekrājumus, kas paredzēti tieši svētku izdevumiem. Īpaši svētkiem veidotos iekrājumus aktīvāk izmanto jaunieši un seniori, abās vecuma grupās 18 % jau laicīgi atliek naudu svētku izmaksām. Tāpat uzkrājumu svētku tēriņiem biežāk veido iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz 350 eiro mēnesī – 22 %, kas var liecināt par apdomīgāku budžeta plānošanu, ņemot vērā ierobežotākus resursus. Mazākā daļa – vien 8 % – izmaksu segšanai izmanto līdzekļus no uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem jeb sava “drošības spilvena”.
“Svētku laiks var radīt arī finansiālu stresu. Tāpēc, plānojot svētku budžetu, būtiski sākt ar reālu finansiālo iespēju izvērtējumu. Ieteicams jau laikus saprast, cik daudz līdzekļu iespējams atvēlēt, sadalot tos pa svarīgākajām izdevumu pozīcijām: dāvanas, ēdiens, izklaide, apģērbs, rotājumi un tamlīdzīgi. Šāda pieeja ļauj saglabāt kontroli pār budžetu un izvairīties no pārmērīgiem tēriņiem.
Lai svētki neatstātu ietekmi uz ģimenes budžetu arī janvārī, ieteicams jau laikus domāt par nelieliem uzkrājumiem tieši svētku vajadzībām. Pat neliels iekrājums iepriekš ļauj izvairīties no pēkšņiem izdevumiem un padara svētku plānošanu mierīgāku. Dāvanu un svētku maltītes izmaksas var plānot racionāli – piemēram, vienojoties ģimenē par apdāvināšanos izlozes kārtībā vai izvēloties pašgatavotas dāvanas, kas prasa mazākus ieguldījumus. Savukārt iepirkšanās pirms svētkiem kļūst vieglāka, ja sagatavo sarakstu un izvairās no impulsīviem pirkumiem,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Svētku tēriņiem aizņemties plāno reti, bet pieprasījums aug
Aptaujas dati liecina, ka tikai pavisam niecīga daļa jeb 3 % iedzīvotāju plāno izmantot patēriņa kredītu vai kredītkarti ar kredītlīniju svētku izdevumiem.
“Lai gan tikai maza iedzīvotāju daļa plāno aizņemties, mūsu dati un novērojumi liecina, ka gada izskaņā tomēr palielinās karšu kredītlimitu izmantošanas apjomi, lai iegādātos gan nepieciešamo svētku galdam, gan veiktu lielākus pirkumus. Arī svētku izpārdošanas var veicināt pieaugumu pēc nelielas papildu aizņemšanās, tostarp patēriņa kredītiem, jo cilvēki to ietekmē vēlas veikt sen kārotus finansiāli lielākus pirkumus,” piebilst J. Ziniča.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk