• Tweet

Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri šogad Ziemassvētku un Jaungada svinībām plāno tērēt no 50 līdz 150 eiro. Šādu svētku budžetu šogad paredzējuši 36 % iedzīvotāju. Visbiežāk šādu tēriņu apjomu plāno Vidzemes iedzīvotāji, tostarp Valmieras, Cēsu un Gulbenes novados.

Svētku budžeta tendences: no mazākiem līdz lielākiem tēriņiem
Vairāk nekā trešdaļa (36 %) šogad svētkiem tērēs 50 līdz 150 eiro, un tas ir pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad šādu summu plānoja ieguldīt tikai 28 %. Pieaudzis ir arī to iedzīvotāju skaits, kuri paredzējuši svētkiem veltīt jau lielākas summas – no 150 līdz 300 eiro. Tādus tēriņus plāno veikt katrs ceturtais (25 %) Latvijas iedzīvotājs, kas ir par 6 % biežāk nekā pērn. Vienlaikus nedaudz sarucis ir to iedzīvotāju skaits, kuri plāno svētku tēriņus robežās no 300 līdz 500 eiro, savukārt tos, kuri gatavi svētkiem atvēlēt 500 eiro un vairāk, šogad ir uz pusi mazāk.

“Redzam, ka lielākās tēriņu kategorijās iedzīvotāji kļuvuši uzmanīgāki savos izdevumos, liecinot par apdomīgāku finanšu uzvedību un arī atsevišķu izmaksu pieauguma ietekmi uz budžeta plānošanu. Kā atklāj mūsu aptaujas dati – lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt no ikmēneša ienākumiem, nevis “aizņemties” no iepriekš veidotiem uzkrājumiem. Iedzīvotāji izvērtē, kur un cik daudz tērēt, lai saglabātu līdzsvaru starp svētku svinēšanu un finansiālo drošību. Tas arī varētu skaidrot pieaugumu to cilvēku vidū, kuri svētku izdevumiem plāno atvēlēt no 50 līdz 150 eiro – daudzi, saskaroties ar ikdienas izdevumu pieaugumu, nevēlas vai vairs nevar atļauties lielākus tēriņus, tāpēc izvēlas mērenāku, labi kontrolētu svētku budžetu,” norāda Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.

Ģimenes ar vienu vai diviem bērniem galvenokārt plāno svētkiem atvēlēt no 50 līdz 150 eiro, savukārt ģimenes ar trim un vairāk bērniem parasti izvēlas tēriņus no 150 līdz 300 eiro robežās. Savukārt jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem lielākoties norādījuši, ka svētku svinībām plāno atvēlēt līdz 150 eiro.

Kuros novados iedzīvotāji gatavi tērēt vairāk?
Aptauja rāda, ka svētku tēriņi atšķiras dažādos reģionos. Līdz 50 eiro svētku svinībām visbiežāk plāno tērēt Zemgalē un Kurzemē dzīvojošie, piemēram Kuldīgas novadā, savukārt 50 līdz 150 eiro robežās – Vidzemes iedzīvotāji, tai skaitā biežāk šādus tēriņus plāno Valmieras, Gulbenes un Cēsu novados. Rīgā un Pierīgā dominē lielāks budžets, tur svētkiem visbiežāk gatavi atvēlēt 150 līdz 300 eiro. Tēriņus no 300 līdz 500 eiro gatavi svētkiem veltīt tikai salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju, pārsvarā Latgalē (10 %). Savukārt izdevumus virs 500 eiro arī paredz tikai neliela daļa aptaujāto, galvenokārt Rīgā un Kurzemē.

Padomi svētku tēriņu plānošanai
Lai svētku laiks nesagādātu finanšu stresu, ieteicams izveidot skaidru budžetu un iepriekš noteikt, cik daudz plānots tērēt dāvanām, svētku maltītēm un izklaidei. Arī dāvanu gadījumā var meklēt radošus risinājumus, piemēram, veikt izlozi, kur katrs gatavo dāvanu konkrētam cilvēkam, vai vienoties par svētku loteriju, kurā katrs sarūpē kādu lietu, ko pats vairs neizmanto, bet kas varētu iepriecināt citu. Tāpat palīdz saraksta veidošana un cenu salīdzināšana, lai izvairītos no spontāniem pirkumiem. Plānojot izdevumus, svētki var būt gan priecīgi, gan finansiāli pārdomāti.