Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei

Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas aptauja. Atpūta, ceļojumi un hobiji tiek norādīti retāk, turklāt iedzīvotāju prioritātes mainās atkarībā no vecuma un ienākumu līmeņa, norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Mājokļa uzlabošana un auto – galvenie patēriņa kredīta mērķi
Aptaujas dati rāda, ka Latvijā patēriņa kredīts visbiežāk tiek izmantots praktiskiem mērķiem, kas saistīti ar dzīvesvietas un ikdienas ērtību uzlabošanu. 40 % iedzīvotāju patēriņa kredītu apsvēruši izmantot vai izmanto mājokļa remontam un labiekārtošanai, un šis rādītājs ir stabils tendences līderis jau vairākus gadus. Otrajā vietā ierindojas transportlīdzekļa iegāde vai tā remonts (36 %), kas īpaši aktuāls jaunākajām vecuma grupām, savukārt elektronikas un sadzīves tehnikas iegāde (22 %) trešajā apliecinot, ka daļa aizdevumu tiek novirzīta arī ikdienas komforta uzlabošanai. Šie dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu uztver kā līdzekli stabilas un ērtas dzīves nodrošināšanai, nevis kā veidu, kā finansēt izklaidi vai luksusa preces.
Līdzīgas tendences vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs, kur mājokļa uzlabošana un transports ir biežākie kredīta izmantošanas mērķi, piemēram, 47 % iedzīvotāju Igaunijā un 46 % Lietuvā aizņemas mājas remontam, savukārt transportam – attiecīgi 34 % un 40 %.
Veselība kļūst arvien nozīmīgāka
Medicīnas un veselības aprūpes izdevumi un zobārstniecības pakalpojumu segšana kļūst par aizvien biežāku iemeslu patēriņa kredīta izmantošanai, īpaši Latvijā. Aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotāju patēriņa kredītu izmanto medicīniskajiem izdevumiem, bet 14 % – zobārstniecībai. Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir līdzīgi, taču Latvijā tie ir visizteiktākie. Papildu līdzekļi nepieciešami situācijās, kad medicīnas pakalpojumi nav pilnībā apmaksāti vai nepieciešami steidzami, piemēram, risinot problēmu uzreiz var izvairīties no lielākiem izdevumiem vēlāk.
Jaunieši izvēlas auto un ceļojumus, vecāki iedzīvotāji – veselību
Vecuma grupu griezumā redzams, ka iedzīvotāju prioritātes būtiski atšķiras. Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas grupas min transportlīdzekļa iegādi (42 %) un ceļojumus (19 %) kā galvenos iemeslus patēriņa kredīta saņemšanai. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem visbiežāk izmanto kredītu elektronikas un sadzīves tehnikas iegādei (32 %), kas saistāms ar ģimenes dzīves sākumposmu un mājsaimniecības labiekārtošanu.
Gados vecāki iedzīvotāji (60–74 gadi) izteikti min medicīnas (34 %) un zobārstniecības (18 %) izdevumus. Šai grupai kredīts visbiežāk kalpo kā finansiāls atbalsts veselības uzturēšanai.
Ienākumu līmenis nosaka prioritātes
Ienākumu līmenis būtiski nosaka, kam iedzīvotāji izvēlas izmantot patēriņa kredītu. Vidējos un augstākos ienākumu līmeņos mājokļa remonts un uzlabošana joprojām ir galvenais mērķis – līdz pat 51 % iedzīvotāju. Savukārt atpūta, hobiji un izglītība visās Baltijas valstīs veido tikai nelielu daļu no patēriņa kredīta izmantošanas iemesliem – parasti zem 10-14 % apliecinot, ka iedzīvotāji patēriņa kredītu galvenokārt uztver kā līdzekli prioritāru ikdienas vajadzību risināšanai.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk