Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas aptauja. Atpūta, ceļojumi un hobiji tiek norādīti retāk, turklāt iedzīvotāju prioritātes mainās atkarībā no vecuma un ienākumu līmeņa, norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Mājokļa uzlabošana un auto – galvenie patēriņa kredīta mērķi
Aptaujas dati rāda, ka Latvijā patēriņa kredīts visbiežāk tiek izmantots praktiskiem mērķiem, kas saistīti ar dzīvesvietas un ikdienas ērtību uzlabošanu. 40 % iedzīvotāju patēriņa kredītu apsvēruši izmantot vai izmanto mājokļa remontam un labiekārtošanai, un šis rādītājs ir stabils tendences līderis jau vairākus gadus. Otrajā vietā ierindojas transportlīdzekļa iegāde vai tā remonts (36 %), kas īpaši aktuāls jaunākajām vecuma grupām, savukārt elektronikas un sadzīves tehnikas iegāde (22 %) trešajā apliecinot, ka daļa aizdevumu tiek novirzīta arī ikdienas komforta uzlabošanai. Šie dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu uztver kā līdzekli stabilas un ērtas dzīves nodrošināšanai, nevis kā veidu, kā finansēt izklaidi vai luksusa preces.
Līdzīgas tendences vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs, kur mājokļa uzlabošana un transports ir biežākie kredīta izmantošanas mērķi, piemēram, 47 % iedzīvotāju Igaunijā un 46 % Lietuvā aizņemas mājas remontam, savukārt transportam – attiecīgi 34 % un 40 %.
Veselība kļūst arvien nozīmīgāka
Medicīnas un veselības aprūpes izdevumi un zobārstniecības pakalpojumu segšana kļūst par aizvien biežāku iemeslu patēriņa kredīta izmantošanai, īpaši Latvijā. Aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotāju patēriņa kredītu izmanto medicīniskajiem izdevumiem, bet 14 % – zobārstniecībai. Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir līdzīgi, taču Latvijā tie ir visizteiktākie. Papildu līdzekļi nepieciešami situācijās, kad medicīnas pakalpojumi nav pilnībā apmaksāti vai nepieciešami steidzami, piemēram, risinot problēmu uzreiz var izvairīties no lielākiem izdevumiem vēlāk.
Jaunieši izvēlas auto un ceļojumus, vecāki iedzīvotāji – veselību
Vecuma grupu griezumā redzams, ka iedzīvotāju prioritātes būtiski atšķiras. Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas grupas min transportlīdzekļa iegādi (42 %) un ceļojumus (19 %) kā galvenos iemeslus patēriņa kredīta saņemšanai. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem visbiežāk izmanto kredītu elektronikas un sadzīves tehnikas iegādei (32 %), kas saistāms ar ģimenes dzīves sākumposmu un mājsaimniecības labiekārtošanu.
Gados vecāki iedzīvotāji (60–74 gadi) izteikti min medicīnas (34 %) un zobārstniecības (18 %) izdevumus. Šai grupai kredīts visbiežāk kalpo kā finansiāls atbalsts veselības uzturēšanai.
Ienākumu līmenis nosaka prioritātes
Ienākumu līmenis būtiski nosaka, kam iedzīvotāji izvēlas izmantot patēriņa kredītu. Vidējos un augstākos ienākumu līmeņos mājokļa remonts un uzlabošana joprojām ir galvenais mērķis – līdz pat 51 % iedzīvotāju. Savukārt atpūta, hobiji un izglītība visās Baltijas valstīs veido tikai nelielu daļu no patēriņa kredīta izmantošanas iemesliem – parasti zem 10-14 % apliecinot, ka iedzīvotāji patēriņa kredītu galvenokārt uztver kā līdzekli prioritāru ikdienas vajadzību risināšanai.
Vēl par tēmu:
Gandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālāk