Pētījums: Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls

Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls, tās priekšrocības ir specializētās rehabilitācijas programmas un augsti kvalificēti speciālisti, liecina pētījuma rezultāti par Latvijas rehabilitācijas pakalpojumu eksporta attīstības iespējām.
Pētījumu ceturtdien Veselības ministrijas vadībai prezentēja Latvijas veselības tūrisma klasteris.
“Medicīnas tūrisms ir viens no Veselības ministrijas politikas virzieniem, bet mūsu uzdevums ir panākt samērīgu balansu, īstenojot gan pamatfunkciju nodrošināšanu valsts apmaksāto pakalpojumu ietvaros Latvijas iedzīvotājiem, gan komercpakalpojumu attīstību, īpaši ņemot vērā cilvēkresursu izaicinājumus un speciālistu skaitu nozarē. Redzam skaidru potenciālu medicīnas tūrisma attīstībai, kas var būtiski stiprināt tautsaimniecību un paaugstināt Latvijas veselības nozares konkurētspēju starptautiski, ko apliecina arī pētījuma rezultāti. Mūsu galvenā vērtība ir augsti kvalificēti medicīnas profesionāļi un augsta ārstniecības kvalitāte – pamati, uz kuriem balstās gan vietējo iedzīvotāju aprūpe, gan medicīnas pakalpojumu eksports,” komentēja VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.
Globālās veselības aprūpes tendences rāda stabilu pieprasījuma pieaugumu pēc rehabilitācijas pakalpojumiem ārvalstīs. Pētījums apliecina, ka Latvijas konkurētspējas priekšrocības veido specializētas rehabilitācijas programmas, augsti kvalificētas multidisciplinārās komandas un personalizēta pieeja ārstēšanā. Konkurētspēju būtiski var pastiprināt infrastruktūras renovācija, starptautisku sertifikātu ieviešana, personāla valodu prasmes un modernu rehabilitācijas un telemedicīnas risinājumu integrēšana. Divi no desmit vadošajiem rehabilitācijas centriem Baltijā ir no Latvijas. Latvijai nozīmīgi ārvalstu tirgi medicīniskajā rehabilitācijā ir Vācija, Izraēla, Somija, Lielbritānija, Īrija un Azerbaidžāna, Norvēģija, Francija, Ukraina, kā arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.
Puses ceturtdien vienojās turpināt sarunas par jautājumiem, ko pakalpojumu eksporta attīstībai izgaismo pētījums. Pētījums veikts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu.
Jau esam ziņojuši, ka Rīcības plāns veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstībai 2024.–2027. gadam paredz līdz 2027. gadam palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem eiro un palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20%. Vismaz 10 ārstniecības iestādēm iecerēts ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, t. sk. starptautiski atzītus, attiecībā uz pacientu apkalpošanas kvalitāti.
Par veselības tūristu uzskatāma persona, kas ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, kas netiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk