FM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti

Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar Eiropas ekonomisko noturību un konkurētspēju, tostarp digitālo eiro un Banku savienību. Viens no svarīgākajiem sanāksmes jautājumiem ir digitālā eiro, kas tiek vērtēts kā būtisks instruments Eiropas suverenitātes stiprināšanai globālajā maksājumu tirgū, projekta attīstība. Valstu finanšu ministri kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku analizē līdzšinējo progresu un apspriež tālāko rīcību, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu digitālā eiro ieviešanas procesu.
“Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti un konkurētspēju globālajā maksājumu tirgū. Pašlaik, ņemot vērā gan ģeopolitiskos, gan vides izaicinājumus, ir īpaši svarīgi stiprināt Eiropas maksājumu sistēmas noturību un gatavību reaģēt krīžu situācijās,” uzsver FM valsts sekretāre Baiba Bāne.
Digitālā eiro sagatavošanās fāze turpināsies līdz 2025. gada rudenim. Tās ietvaros tiek izstrādāta maksājumu shēma, notiek funkcionalitātes testēšana un tiek izraudzīti tehnoloģiskie partneri. Vienlaikus Padomē turpinās sarunas par digitālā eiro likumdošanas regulējumu, kur vēl jāsaskaņo jautājumi, kas skar kompensācijas modeli, turēšanas limitus, privātuma aizsardzību un juridisko pamatu emisijai.
“Augstu novērtējam Eiropas Centrālās bankas paveikto digitālā eiro sagatavošanas fāzē – gan attiecībā uz maksājumu shēmas noteikumu izstrādi, gan uz tehnisko aspektu precizēšanu. Mūsu mērķis ir vienoties par regulējumu, kas nodrošina abu – gan skaidras naudas, gan digitālā eiro – kā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu,” papildina Bāne.
FM uzsver, ka digitālā eiro un citu stratēģisku projektu virzība ir būtiska Latvijas un visas Eiropas ekonomikas ilgtermiņa noturībai, attīstībai un iedzīvotāju ērtībai.
Sanāksmē tiek pārrunāta arī Banku savienības attīstība, Vienotās noregulējuma padomes darbība un gatavošanās Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) gada sanāksmei. Paplašinātajā Eirogrupas formātā uzmanība tiek pievērsta G7 valstu un globālās ekonomikas attīstības tendenču analīzei.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālāk