Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību un lēmumus, tai skaitā veicināt impulsīvu pirkumu veikšanu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča iesaka, kā “neiekrist” lielo atlaižu vilinājumā un ko der atcerēties ikvienam, dodoties iepirkties.
Sarkanā krāsa: izmaksu veicinātājs
Sarkanās krāsas izmantošana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā mudināt cilvēkus pirkt un tērēt vairāk, tāpēc tā ir viena no biežāk izmantotajām krāsām. Saskaņā ar pētījumiem sarkanā krāsa aktivizē nervu sistēmu, un cilvēks ar spēcīgu emocionālo reakciju var būt mazāk kritisks pret impulsīvu pirkumu veikšanu.
“Mēs bieži redzam sarkano krāsu uz atlaižu zīmēm un reklāmas publikācijām. Tā ir spilgta, intensīva un bieži vien asociējas ar steidzamību un nepieciešamību rīkoties tieši tagad. Tas padara preces pievilcīgākas un mudina pircējus domāt, ka viņi saņem ekskluzīvu piedāvājumu, kas nekavējoties jāizmanto. Tomēr realitātē ietaupītā summa var būt neliela un iegādātā prece nereti nemaz nav nepieciešama. Šādā gadījumā tiek iztērēts vairāk, nekā ietaupīts,” saka Jekaterina Ziniča.
Dzeltenā krāsa: prieka ilūzija
Dzeltenais, tāpat kā sarkanais, bieži redzams uz atlaižu zīmēm un reklāmas publikācijām. Dzeltenā krāsa simbolizē prieku, optimismu un brīvību, un tā tiek izmantota, lai radītu draudzīgu un priekpilnu sajūtu.
“Šī sajūta var kļūt par pamatu nevajadzīgiem pirkumiem – dzeltenā krāsa var uzlabot garastāvokli un izraisīt pozitīvas emocijas, kas mudina cilvēkus ļauties sevis vai citu lutināšanai, tādējādi tērējot vairāk. Tāpēc, ieraugot dzeltenu atlaižu zīmi vai reklāmu, cilvēki ļauj sev iegādāties kaut ko, kas viņiem patiesībā nav vajadzīgs,” norāda Jekaterina Ziniča.
Oranžā krāsa: enerģijas un steidzamības simbols
Oranžo krāsu bieži izmanto ierobežota termiņa piedāvājumos, jo tā apvieno sarkanās krāsas “enerģiju” un dzeltenās krāsas “prieku”. Tā asociējas ar entuziasmu un mudina uz ātru un bieži vien neapdomīgu rīcību.
“Tirgotāji zina, ka spilgti oranžiem elementiem veikalos vai reklāmās ir efekts “pērc tagad vai nokavēsi”. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka steidzamības sajūta ir apzināti radīts instruments, kas rada patērētājam vēlmi iegādāties preci tagad un tūlīt, neapdomājot, vai tās iegāde ir nepieciešama,” skaidro Jekaterina Ziniča.
Zaļā krāsa: ilgtspējas ilūzija
Zaļā krāsa asociējas ar dabu, ekoloģiju un veselību, un visbiežāk ilgtspējas entuziasti izvēlēsies produktu ar šo krāsu uz iepakojuma, pat ja tas būs dārgāks salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas produktiem.
“Neļaujiet sevi maldināt – ne visi produkti ar zaļo marķējumu ir patiešām videi draudzīgi. Tas var tikt apzināti izmantots, lai maldinātu patērētājus. To dēvē par “zaļo mazgāšanu” (greenwashing), kas liek patērētājam justies labāk, šķietami izdarot izvēli par labu videi draudzīgākiem produktiem, lai gan realitāte var būt pavisam citāda. Lai veiktu ilgtspējīgu un ekonomiski atbildīgu izvēli, vienmēr nepieciešams rūpīgi izlasīt produktu marķējumus,” atgādina Jekaterina Ziniča.
Pirms pirkuma veltiet laiku pārdomām
Lai izvairītos no šiem trikiem, pirms jebkuru pirkumu veikšanas, eksperte iesaka noteikt savu budžetu un paturēt prātā savus finansiālos mērķus un vai šādu pirkumu veikšana tajos ietilpst.
“Bieži vien vajadzību pirkt izraisa īslaicīgas emocijas, tāpēc pirms jaunas preces iegādes jāpajautā sev, vai tā tiešām ir vajadzīga. Tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem, tādējādi ilgtermiņā ietaupot un arī ieviešot labāku finansiālo disciplīnu. Krāsas var ietekmēt mūsu izvēli, taču ir svarīgi paturēt prātā, ka mēs paši esam atbildīgi par savām finansēm. Tāpēc pat mazi, bet apzināti soļi var palīdzēt veidot spēcīgāku finansiālo pamatu un mazināt ikdienas izdevumu ietekmi uz mūsu dzīvi,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk