Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu sasniegušajiem – 39 gadi.
Pērn pensijā devas 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais pensijas apmērs ir 628 eiro. Vidējais pērn pensionējušos cilvēku darba stāžs bija 35,8 gadi, vidējais vecums – 64 gadi.
Šādi dati par pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem tika minēti Senioru lietu padomes sēdē, kas notika labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā.
Informējot par aktualitātēm pensiju jomā, ministrijas eksperti uzsvēra, ka pērn 45 procenti pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lielu pensiju, 31 procents – 350 līdz 500 eiro lielu pensiju. Astoņi procenti pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro. Valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits pērn bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem.
Runājot par jautājumu, kā pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu jeb tā saucamo “bāzes pensiju”, ministrijas eksperti informēja, ka pašlaik ir izstrādāti vairāki iespējamie varianti, kā to varētu realizēt no 2029. gada. Tad būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu tiem, kuriem tās tika pārtrauktas no 2012. gada.
“Bāzes pensija” būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. “Bāzes pensija” tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka variantam būtu jābalstās uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996. gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu.
Uldis Augulis: “Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo savā ziņā dos esošiem un nākotnes pensionāriem stabilitātes sajūtu un apziņu, ka viņu darba mūžs tiek novērtēts. Tas jebkurā gadījumā būs finansiāli ļoti ietilpīgi, bet mums noteikti uz to ir jāvirzās. Ceru, ka šogad lēmums par “bāzes pensijām” tiks pieņemts.”
Senioru lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē. Padomi vada labklājības ministrs, tās sastāvā ir iekļauti pārstāvji no dažādām senioru organizācijām. Tajā piedalās arī Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk