Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad

Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu sasniegušajiem – 39 gadi.
Pērn pensijā devas 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidējais pensijas apmērs ir 628 eiro. Vidējais pērn pensionējušos cilvēku darba stāžs bija 35,8 gadi, vidējais vecums – 64 gadi.
Šādi dati par pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem tika minēti Senioru lietu padomes sēdē, kas notika labklājības ministra Ulda Auguļa vadībā.
Informējot par aktualitātēm pensiju jomā, ministrijas eksperti uzsvēra, ka pērn 45 procenti pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lielu pensiju, 31 procents – 350 līdz 500 eiro lielu pensiju. Astoņi procenti pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro. Valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits pērn bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem.
Runājot par jautājumu, kā pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu jeb tā saucamo “bāzes pensiju”, ministrijas eksperti informēja, ka pašlaik ir izstrādāti vairāki iespējamie varianti, kā to varētu realizēt no 2029. gada. Tad būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu tiem, kuriem tās tika pārtrauktas no 2012. gada.
“Bāzes pensija” būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. “Bāzes pensija” tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka variantam būtu jābalstās uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996. gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu.
Uldis Augulis: “Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo savā ziņā dos esošiem un nākotnes pensionāriem stabilitātes sajūtu un apziņu, ka viņu darba mūžs tiek novērtēts. Tas jebkurā gadījumā būs finansiāli ļoti ietilpīgi, bet mums noteikti uz to ir jāvirzās. Ceru, ka šogad lēmums par “bāzes pensijām” tiks pieņemts.”
Senioru lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē. Padomi vada labklājības ministrs, tās sastāvā ir iekļauti pārstāvji no dažādām senioru organizācijām. Tajā piedalās arī Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Vēl par tēmu:
Plāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālāk