Aptauja: iedzīvotāju prioritātes jaunajā gadā – veselība un finanšu situācijas uzlabošana

Jaunajā gadā daudzi cilvēki uzstāda mērķus veselības un finansiālās situācijas uzlabošanai un personīgās izaugsmes veicināšanai. Luminor bankas veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā* noskaidrots, ka 42% iedzīvotāju plāno šogad uzlabot fizisko veselību, bet 31% – veidot uzkrājumus, sekojot līdzi saviem izdevumiem un meklējot papildus ienākumu avotus.
Aptaujā noskaidrots, ka gandrīz katrs trešais (32%) iedzīvotājs šajā gadā vēlas uzlabot savu mentālo veselību. Tāpat lielai daļai ir svarīgi pilnveidot savas prasmes un profesionalitāti. 22% cilvēku vēlas apgūt jaunas vai pilnveidot jau esošās zināšanas, bet 21% tiecas pēc paaugstinājuma vai jaunām darba iespējām, tostarp sava biznesa uzsākšanas.
Ietekmē savu labklājību
“Jauns gads ir kā atskaites punkts. Šajā laikā biežāk domājam par savām vēlmēm – uzlabot veselību, finansiālo situāciju, apmierinātību ar esošo nodarbošanos, attiecibām un izvirzām mērķus nākamajam dzīves periodam. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāji vecumā no 23 līdz 50 gadiem, rūpējas par savu finansiālo stabilitāti un fizisko veselību, kā arī par savu mentālo labbūtību. Tieši tāpat ir ar finansiālo labklājību, lai labi dzīvotu pēc 20 gadiem un vecumdienās, stabili pamati ir jāieliek jau šodien. Lai sasniegtu finansiālo stabilitāti, ir svarīgi sākt ar skaidru budžeta plānu, kas paredz izdevumu pārskatīšanu un noteiktu summu regulāru atlikšanu uzkrājumiem. Labs palīgs būtu, piemēram, krājkonta atvēršana un mobilo lietotņu izmantošana, kas palīdz sekot līdzi ienākumiem un izdevumiem. Tie ir ērti, efektīvi veidi ar ko sākt un kā izveidot finanšu drošības spilvenu,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Finansiālās situācijas uzlabošanu var sākt īstenot ar salīdzinoši vienkāršiem soļiem. Piemēram, katru mēnesi var atvēlēt konkrētu summu uzkrājumiem. Šai summai nav jābūt lielai – tie var būt piemēram, 10 eiro vai 10% no ienākumiem. Savukārt, ilgtermiņā finansiālo stabilitāti var veicināt arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumi. Lai gan daudziem nešķiet, ka jādomā par pensiju, patiesībā agrīna uzkrājumu veidošana ļauj sakrāt ievērojamāku summu, jo līdz vecumdienām ir vairāk laika.
Gadījumā, ja ienākumi šī gada laikā palielinās, var uzreiz nepalielināt arī savus izdevumus, bet, ja ir iespēja, tos atlikt. Jaunais gads ir labs laiks, lai pārdomātu, kas patiesi ir nepieciešams un, kam vēlaties naudu sakrāt – ceļojumam, mājoklim, lielākam pirkumam utml.
Notikumi ģimenē – stimuls izaugsmei
Aptaujā noskaidrots, ka izmaiņas ģimenes dzīvē, tostarp ģimenes pieaugumu vai attiecību veidošanu, kā mērķi izvirzījuši 12% no aptaujātajiem.
„Notikumi personīgajā dzīvē, kopdzīve vai ģimenes pieauguma plānošana, var kalpot kā motivācija nākotnes izaugsmei. Jaunais gads ir lielisks laiks, lai fokusētos uz savu attīstību – gan profesionālo, gan personīgo. Jaunu prasmju apguve, jauni hobiji vai plāni var pavērt negaidītas iespējas karjerā, tādējādi arī veicinot labklājību un ienākumus, kas savukārt var būt labs atspēriens finanšu stabilitātei,” papildina Jekaterina Ziniča.
Sākot jaunu gadu un pieņemot jaunas apņemšanās, ir svarīgi atcerēties, ka veiksmīga mērķu īstenošana prasa pacietību un plānošanu, taču ar pārdomātu pieeju un atbalsta rīkiem to ir iespējams sasniegt.
Vēl par tēmu:
Plāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālāk