Latvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli

Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes, salīdzinājumā ar pērno gadu. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem, kas mājokli vēl vēlētos uzlabot, prioritātes ir labāks ēkas tehniskais stāvoklis, vizuālie un kosmētiskie mājokļa uzlabojumi.
“Latvijā novērotais uzlabojums ir būtisks – pilnībā apmierināti ar mājokli ir divreiz vairāk iedzīvotāju nekā pirms gada, taču vairāk kā par 20% apmierinātība pieaugusi arī kaimiņvalstīs. Tas mudina domāt, ka daļā sabiedrības var mazināties interese par jaunu mājokļu iegādi, kamēr citiem saglabājas augsta nepieciešamība pēc moderna, energoefektīva un plaša mājokļa. Iepriekš veiktajā aptaujā ziemas sezonā, kad bija lielāki komunālie maksājumi, iedzīvotāju neapmierinātība ar mājokli bija augstāka, neapmierinātības līmeni ietekmēja arī vispārējais negatīvais fons,” norāda Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Salīdzinot Baltijas valstis savstarpēji, varam novērot, ka Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāji ir nedaudz vairāk apmierināti ar saviem mājokļiem nekā Latvijā. Pilnībā apmierinātu iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir atšķirīgs – Latvijā 46% (pērn – 23%) iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 54%, bet Lietuvā – 53%. Kopumā tikai 5% Latvijas iedzīvotāju un 4% Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu šī brīža dzīvesvietu.
Dažādas prioritātes mājokļiem, bet līdzīgas vēlmes
Tiem iedzīvotājiem, kuri aptaujā norādīja daļēju apmierinātību vai neapmierinātību ar savu pašreizējo mājokli, tika jautāts par vēlamajām izmaiņām savā dzīvesvietā. Lai gan iedzīvotāju vēlmes visās Baltijas valstīs ir līdzīgas, prioritātes ir atšķirīgas.
“Lai gan redzams, ka iedzīvotāju vēlmes mājokļa uzlabojumu ziņā Baltijas valstīs ir līdzīgas, dati atklāj iedzīvotāju dažādos priekšstatus par vēlamo mājokli, kas norāda uz atšķirīgiem dzīves kvalitātes uzlabošanas prioritārajiem virzieniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildus jāņem vērā fakts, ka Latvijā kopumā ir mazākais īpatsvars ar renovētiem mājokļiem, kas parādās arī aptaujā par vēlmi uzlabot mājas kopējo tehnisko stāvokli,” skaidro Kaspars Sausais.
Latvijas iedzīvotāji visvairāk (44% respondentu) vēlētos uzlabot ēkas tehnisko stāvokli (piemēram, kanalizācijas caurules, jumtu), veikt vizuālus vai kosmētiskus uzlabojumus mājoklī (43%), palielināt dzīvojamo platību (42%) un dzīvot energoefektīvākā ēkā, lai samazinātu komunālo pakalpojumu izmaksas (36%).
Turpretim Igaunijā galvenie uzlabojumi, ko iedzīvotāji vēlētos veikt, ir lielākā dzīvojamā platība (45%), energoefektīvāka ēka (35%) un labāks ēkas tehniskais stāvoklis (34%), savukārt vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi ir svarīgi 32% aptaujāto. Toties Lietuvā iedzīvotāju vēlamākās izmaiņas ir vizuālie un kosmētiskie uzlabojumi (40%), lielāka dzīvojamā platība (39%), labāks ēkas tehniskais stāvoklis (33%) un energoefektīvāka ēka (31%).
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk