No lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem, tomēr identitātes zagšana var radīt ilgtermiņa sekas, piemēram, sabojāt upura kredītvēsturi, kas var būtiski apgrūtināt personas iespējas saņemt kredītus vai veikt darījumus nākotnē. Ar ieteikumiem savas identitātes pasargāšanai, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Modernā krāpniecība jeb identitātes zādzība
Agrāk cilvēkiem bija rūpīgi jāsargā savi fiziskie līdzekļi, jo tieši tas bieži vien bija galvenais krāpnieku mērķis. Nenoliedzami arvien cilvēkiem nākas saskarties ar gadījumiem, kad tiek, piemēram, aplaupīts mājoklis, nozagts velosipēds, viedtālrunis vai kāda cita personai piederoša lieta. Taču, attīstoties tehnoloģijām, kā arī straujās digitalizācijas rezultātā krāpnieki no lietu zādzības ir pārgājuši uz krietni “radošākām” un bīstamākām krāpniecības metodēm.
Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēku personas datiem ir milzīga vērtība, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc krāpnieku mērķis ir cilvēku personīgā informācija – vārds un uzvārds, ID kartes numurs, personas kods, pases dati, maksājumu kartes informācija, PIN kodi, Smart-ID piekļuves un cita sensitīva informācija. Identitātes zādzības gadījumā visbiežāk krāpnieki iegūto informāciju izmantos, lai veiktu finansiāli noziedzīgas darbības, proti, personas vārdā noformēs aizdevumu vai iegādāsies mašīnu uz nomaksu, kā rezultātā krāpniecības upurim nāksies šīs finansiālās saistības segt.
Kā pasargāt savu identitāti?
Lai nekļūtu par identitātes zādzības upuri, ir svarīgi būt uzmanīgiem attiecībā uz savu personisko informāciju. Vienmēr jārūpējas, lai katram lietotāja kontam, piemēram, e-pastam, sociālo tīklu profilam, ir izveidota droša un unikāla parole. Ieteicams izvairīties no parolēm, kas satur personīgu informāciju, piemēram, dzimšanas dienas datumu vai ļoti vienkāršām ciparu vai burtu kombinācijām. Labs drošības rīks ir divpakāpju autentifikācija, kas nozīmē, ka papildus parolei identitāte tiek apstiprināta, ievadot īpašu drošības kodu, kas tiek nosūtīts uz telefona numuru un ir aktīvs tikai īsu brīdi. Tāpat rūpīgi jāizvērtē saņemtā informācija un jāpievērš uzmanība tam, kādas darbības tiek apstiprinātas ar autentifikācijas rīkiem. Autentifikācijas rīki jāizmanto tikai tad, kad persona pati ir uzsākusi darbību, pārliecinoties, ka autentifikācijas rīkā redzamā informācija atbilst šai darbībai. Svarīgi arī kritiski izvērtēt, kāda personīgā informācija ir pieejama publiski, jo digitālajā vidē esošai informācijai piekļuvei ir teju ikvienam.
Kā atpazīt identitātes zādzību?
Ja jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rokās, ir svarīgi to savlaicīgi konstatēt, lai pēc iespējas ātrāk spētu apturēt krāpnieku darbības. Lai atpazītu identitātes zādzību, svarīgi regulāri pārbaudīt savu bankas konta pārskatu. Ja tiek konstatēti maksājumi vai pārskaitījumi, kurus neesat veicis, ieteicams pēc iespējas ātrāk sazināties ar bankas pārstāvjiem. Alternatīvs veids, kā regulāri sekot līdzi veiktajiem darījumiem, ir aktivizēt paziņojumu saņemšanu par darījumiem kontā. Tādā veidā katru reizi, kad tiks veikts maksājums ar karti vai notiks izmaiņas bankas kontā, nekavējoties tiksiet par to informēti. Ņemot vērā, ka identitātes zādzības rezultātā krāpnieki bieži vien cietušā vārdā noformē dažādus aizdevumus, katru gadu ieteicams pārskatīt savu kredītinformāciju, lai noteiktu, vai nav parādījušies kādi jauni aizņēmumi par kuriem neesat informēti. Tāpat esat uzmanīgi, ja saņemat rēķinus par precēm vai pakalpojumiem, kurus neesat iegādājušies – tas var būt signāls, ka jūsu identitāte ir nonākusi krāpnieku rīcībā.
Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk