Aptauja: Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlētos investēt nekustamajā īpašumā

Ja būtu pieejami brīvie līdzekļi, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlētos tos ieguldīt nekustamajā īpašumā, iegādājoties mājokli, zemi vai meža īpašumu, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Izvēloties no vairākām ieguldīšanas iespējām, investēt nekustamajā īpašumā izvēlētos 63 % iedzīvotāju Latvijā, 78 % Igaunijā un 74 % Lietuvā, turklāt visās Baltijas valstīs šis ieguldījumu veids bija pārliecinoši populārākais.
Uzņēmumu akcijās un obligācijās brīvos līdzekļus labprāt ieguldītu 28 % iedzīvotāju Latvijā, 32 % Igaunijā un 26 % Lietuvā. Latvijā šo investīciju veidu vīrieši izvēlētos biežāk nekā sievietes – 33 % pret 24 %. Zeltā un dārgmetālos ieguldīt izvēlētos 28 % Latvijā, 36 % Igaunijā un 15 % Lietuvā. Arī šis investīciju veids Latvijā simpātiskāks šķiet vīriešiem (34 % pret 23 %).
“Ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir pārliecinoši populārākā izvēle Baltijas iedzīvotāju vidū. Vienlaikus gan jāapzinās, ka lielākoties ieguldījumi mājokļa vai zemes iegādē ir viena no ietilpīgākajām investīcijām gan finansiālo, gan laika resursu ziņā. Tikmēr salīdzinoši nelieli ieguldījumi citos finanšu aktīvos pie labiem tirgus apstākļiem var ļaut nopelnīt līdzekļus, ko vēlāk izmantot, piemēram, daļējai vai pilnīgai nekustamā īpašuma darījuma finansēšanai,” aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs.
27 % Latvijā brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt uzkrājumu veikšanai pensiju 3. līmenī. Līdzīgās domās ir 23 % respondentu Igaunijā, bet tikai 7 % Lietuvā. Visaktīvāk par investīcijām pensiju 3. līmenī domā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pēc 50 gadu vecuma, liecina aptaujas dati.
Tikmēr uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kā ieguldījumu veids krietni biežāk pieminēts Latvijā (21 %), nevis Igaunijā (7 %) vai Lietuvā (12 %). Šo investīciju veidu biežāk izvēlētos sievietes, kā arī iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Investēt brīvos līdzekļus dažādos ieguldījumu fondos vēlētos 16 % Latvijā, 22 % Igaunijā un 23 % Lietuvā. Kriptovalūtas kā ieguldījumu veids ir pievilcīgs 11 % respondentu Latvijā, turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem šo ieguldījumu veidu izvēlētos vidēji 2,5 – 3 reizes biežāk nekā pārējās vecuma grupās. Igaunijā kriptovalūtās ieguldītu 10 %, savukārt Lietuvā – 8 % aptaujāto.
Investēt mākslas darbos un gleznās izvēlētos 7 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 8 % Lietuvā. Šāda veida ieguldījumi biežāk simpātiski šķiet iedzīvotājiem 50 līdz 59 gadu vecumā. Savukārt dažādās vērtslietās, piemēram, pulksteņos vai rotaslietās ieguldītu 6 % Latvijā, 7 % Igaunijā un 8 % Lietuvā.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju naudas ieguldīšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk