Aptauja: Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlētos investēt nekustamajā īpašumā

Ja būtu pieejami brīvie līdzekļi, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlētos tos ieguldīt nekustamajā īpašumā, iegādājoties mājokli, zemi vai meža īpašumu, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Izvēloties no vairākām ieguldīšanas iespējām, investēt nekustamajā īpašumā izvēlētos 63 % iedzīvotāju Latvijā, 78 % Igaunijā un 74 % Lietuvā, turklāt visās Baltijas valstīs šis ieguldījumu veids bija pārliecinoši populārākais.
Uzņēmumu akcijās un obligācijās brīvos līdzekļus labprāt ieguldītu 28 % iedzīvotāju Latvijā, 32 % Igaunijā un 26 % Lietuvā. Latvijā šo investīciju veidu vīrieši izvēlētos biežāk nekā sievietes – 33 % pret 24 %. Zeltā un dārgmetālos ieguldīt izvēlētos 28 % Latvijā, 36 % Igaunijā un 15 % Lietuvā. Arī šis investīciju veids Latvijā simpātiskāks šķiet vīriešiem (34 % pret 23 %).
“Ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir pārliecinoši populārākā izvēle Baltijas iedzīvotāju vidū. Vienlaikus gan jāapzinās, ka lielākoties ieguldījumi mājokļa vai zemes iegādē ir viena no ietilpīgākajām investīcijām gan finansiālo, gan laika resursu ziņā. Tikmēr salīdzinoši nelieli ieguldījumi citos finanšu aktīvos pie labiem tirgus apstākļiem var ļaut nopelnīt līdzekļus, ko vēlāk izmantot, piemēram, daļējai vai pilnīgai nekustamā īpašuma darījuma finansēšanai,” aptaujas datus komentē Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs.
27 % Latvijā brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt uzkrājumu veikšanai pensiju 3. līmenī. Līdzīgās domās ir 23 % respondentu Igaunijā, bet tikai 7 % Lietuvā. Visaktīvāk par investīcijām pensiju 3. līmenī domā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pēc 50 gadu vecuma, liecina aptaujas dati.
Tikmēr uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kā ieguldījumu veids krietni biežāk pieminēts Latvijā (21 %), nevis Igaunijā (7 %) vai Lietuvā (12 %). Šo investīciju veidu biežāk izvēlētos sievietes, kā arī iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Investēt brīvos līdzekļus dažādos ieguldījumu fondos vēlētos 16 % Latvijā, 22 % Igaunijā un 23 % Lietuvā. Kriptovalūtas kā ieguldījumu veids ir pievilcīgs 11 % respondentu Latvijā, turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem šo ieguldījumu veidu izvēlētos vidēji 2,5 – 3 reizes biežāk nekā pārējās vecuma grupās. Igaunijā kriptovalūtās ieguldītu 10 %, savukārt Lietuvā – 8 % aptaujāto.
Investēt mākslas darbos un gleznās izvēlētos 7 % Latvijā, 13 % Igaunijā un 8 % Lietuvā. Šāda veida ieguldījumi biežāk simpātiski šķiet iedzīvotājiem 50 līdz 59 gadu vecumā. Savukārt dažādās vērtslietās, piemēram, pulksteņos vai rotaslietās ieguldītu 6 % Latvijā, 7 % Igaunijā un 8 % Lietuvā.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju naudas ieguldīšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Naudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālāk