Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pāriet no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija.
Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt kredīta devēju, viņš varēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt piedāvājumu un noslēgt jaunu līgumu, kā arī attālināti apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Pārkreditēšanās process ilgtu ne vairāk kā divus mēnešus, un viss būtu izdarāms attālināti, izmaiņu būtību šodien deputātiem skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošajam kredīta devējam būs iespēja 10 darba dienu laikā “noturēt” aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz izmaksu samazinājumu. Kredīta devējs nedrīkstēs piemērot maksu par pārkreditēšanu. Savukārt maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam būs tiesības sadalīt to trīs maksājumos. Tāpat līdz ar izmaiņām paredzēts atcelt reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem, nekustamā īpašuma būvniecības vai energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem.
Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz iespēju kredīta devējam sniegt neizpaužamās ziņas citam kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija nepieciešama, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Arī nebanku kreditētāji varēs iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski, paredz izmaiņas Notariāta likumā. Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Pārkreditēšanās kārtību noteiks Ministru kabinets.
Plānots, ka galīgajā lasījumā parlaments izmaiņas likumos varētu skatīt 15. februārī, norāda A. Šuvajevs.
Vēl par tēmu:
Vismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālāk