• Tweet

Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jaunais gads viņiem būs finansiāli labāks nekā aizgājušais gads, liecina Luminor bankas aptaujas dati. Bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča sniedz padomus, kas var vairot finansiālo labklājību.

Gada nogalē aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļa sagaida, ka jaunais gads viņiem būs finansiāli labāks nekā 2023. gads – 9% pilnībā piekrīt šim apgalvojumam un 29% drīzāk piekrīt. Saskaņā ar aptaujas datiem optimistiskāki par jauno gadu ir gados jaunāki cilvēki – tieši puse iedzīvotāju vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem sagaida savas finansiālās situācijas uzlabošanos.

Tomēr 37% Latvijas iedzīvotāju domā, ka jaunais gads nebūs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, un vispesimistiskākie par to ir pensionāri.

Vienlaikus ceturtā daļa iedzīvotāju norāda, ka viņiem ir grūti prognozēt, kāda būs viņu finansiālā situācija jaunajā gadā.

“Aptaujas datos redzam, ka jaunieši par savām finansēm ir optimistiskāki nekā gados vecāki cilvēki – tas ir saprotams, jo jaunībā cilvēki ir ekonomiski aktīvāki, viņu darba spējas ir augstākajā pīķī, tāpēc viņi var būt optimistiskāki attiecībā uz finansiālo labklājību un ienākumu pieaugumu. Tikmēr gados vecākiem cilvēkiem ir grūti atrast veidus, kā palielināt savus ienākumus – it sevišķi esot pensijā. Taču ikvienam ir iespēja kaut nedaudz uzlabot savu finansiālo situāciju, ievērojot vienkāršus finanšu pamatprincipus,” norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Viņas ieteikumi, kā nākamajā gadā iespējams vairot finansiālo labklājību:

Sākt veidot uzkrājumus vai palielināt tos. Uzkrājumi ir viens no finansiālās labklājības stūrakmeņiem – izveidojiet sev atsevišķu krājkontu, kur no katras algas vai citiem ienākumiem, ieskaitīt savām iespējām atbilstošu summu, kaut vai 10 eiro. Tā gada laikā uzkrāsiet sev “drošības spilvenu” neparedzētām situācijām, kas turklāt vēl pelnīs procentus.

Jo lielāks šīs “spilvens”, jo drošāk varēsiet justies negaidītās dzīves situācijās. Ja uzkrājumus jau veicat, tad, pārskatot izdevumus, iespējams izdosies rast līdzekļus, lai krājumiem atliktu vēl nedaudz vairāk.

Plānot budžetu. Pat, ja dzīvojat no algas līdz algai, ieteicams plānot budžetu. Iesākumā dažus mēnešus pierakstiet visus tēriņus (arī vismazākos pirkumus) kādā budžeta plānošanas lietotnē vai vienkārši uz lapas vai datorā – tas ļaus mēneša beigās secināt, kur tērējat spontāniem pirkumiem, kur par daudz un kuras izmaksas tomēr vēl iespējams samazināt. Tālāk ieteicams plānot budžetu uz priekšu, lai pašam būtu zināmas robežas, cik daudz naudas jāatliek obligātajiem maksājumiem, cik pārtikai, transportam, cik var atlikt uzkrājumiem un cik var atļauties tērēt izklaidei un citām mazāk prioritārām lietām.

Pārskatīt esošos izdevumus un samazināt tos. Reizēm ir ieteicams pārskatīt maksājumu vēsturi savā bankas kontā, lai saprastu, kur ir lieki tēriņi un kur varētu ietaupīt. Varbūt tur ieraudzīsiet kādu abonementa maksājumu pakalpojumam, ko nemaz neizmantojat vai esat aizmirsis atcelt? Varbūt ieraudzīsiet iespējas samazināt tēriņus – piemēram, retāk ēst ārpus mājas, automašīnas vietā biežāk izmantot sabiedrisko transportu vai iet kājām, atrast izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju. Summējot vairākus nelielus ietaupījumus, rezultātā var pat jūtami uzlabot finansiālo situāciju.