Sprūdžs cenšas izgāzt NAP
Reformu partiju pārstāvošais populists Edmunds Sprūdžs izraisījis jucekli valsts attīstībai svarīgākā dokumenta – Nacionālā attīstības plāna – tapšanā un vēl vairāk saasinājis konfliktu ar pašvaldībām. Tā vietā, lai konstruktīvi risinātu domstarpības, viņš avīzē Telegraf vakar paziņoja: «Neesmu padotais nevienai asociācijai, un man nav jāapkalpo pašvaldību vadītāji.»
Pieredzējušie politikas veidotāji pašlaik lūkojas cits uz citu, gaidot, kuram tad pirmajam pietiks uzņēmības aizsūtīt ministru Sprūdžu atpakaļ, no kurienes viņš nācis, proti, Saeimu. Taču tad arī premjeram Valdim Dombrovskim būtu jāatzīst, ka eksperiments ar lecīga vidusskolas beidzēja iecelšanu ministra amatā izgāzies.
Kā tikt vaļā no ministra
Gana nopietns pamats šādam secinājumam būtu E. Sprūdža destruktīvā darbība Nacionālā attīstības plāna (NAP) veidošanā. Neatkarīgā jau vēstīja, ka dienā, kad valdība sabiedriskajai apspriešanai nodeva NAP pirmo versiju, Reformu partija atnesa alternatīvu E. Sprūdža sacerējumu – Zaļo vīziju. Valdības protokollēmums to paredzējis vērtēt kā jebkuru citu priekšlikumu, tomēr NAP apspriešanas vietnē tam ierādīta līdzvērtīga vieta. NAP sacenšas ar Zaļo vīziju, bet Reformu partija ar Vienotību – ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa.
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš, būdams ierēdnis, nekritizē politiķu destruktīvo rīcību ar NAP. Toties sarunā ar Neatkarīgo viņš saskaita notikušās konsultācijas, seminārus, ziņojumus: visiem ministriem bija neierobežotas iespējas iesaistīties NAP izstrādes procesā, un tās arī tika izmantotas. «Es nezinu, ko vēl es kā ierēdnis varēju izdarīt!» Lielākā daļa priekšlikumu iesniedzēju komentārus tomēr atstāj pie NAP, Zaļā vīzija tiek ignorēta. Aizvakar bijuši jau vairāk nekā 150.
Iespējamās sekas: mazāk naudas
E. Sprūdža destruktīvajai rīcībai var izrādīties smagākas sekas, nekā šķiet pirmajā brīdī, jo NAP ir dokuments, ar ko oktobrī premjers iecerējis doties uz Briseli, lai aizstāvētu Latvijas daļu nākamajā Eiropas budžeta periodā. Ja prioritātes nebūs noformulētas, liela ir varbūtība, ka Latvijai iedos maz vai ļoti maz naudas. Uzmanību uz to vērš Latvijas Lielo pilsētu asociācija. NAP jābūt savstarpēji saskaņotam ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm. Tās esot izstrādātas, taču E. Sprūdžs nobremzējis apstiprināšanu valdībā, tā vietā uz ātru roku uztaisot Zaļo vīziju, kas ir pretrunā minētajām pamatnostādnēm. Asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis spriež, ka caur ministra piedāvāto zaļo prizmu tiks bremzēta lauksaimniecības attīstība un meža nozare. «Sprūdžam pašlaik ir izdevīgi šo jautājumu pozicionēt kā cīņu starp viņu un mēriem, bet patiesībā te reāli tiek apdraudētas iedzīvotāju intereses,» secina M. Kučinskis.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šoreiz ar lielajām pilsētām ir uz viena viļņa. Vakar valdes sēdē secināts, ka ministra mērķis ir dezorganizēt pašvaldību darbu pirms vēlēšanām. Neviena no viņa pieteiktajām reformām nav steidzami nepieciešama. Vakar no baumām kļuva zināma atkal jauna ideja – maksas deputāti pašvaldībās, kas budžetam izmaksātu vismaz lieku miljonu mēnesī. Šādas idejas mērķis – nepieļaut, ka par pašvaldības deputāti kļūst, piemēram, skolas direktore – jo viņa ir saistīta ar pašvaldību. LPS prezidents Andris Jaunsleinis ironizē, ka ministra skatījumā par pašvaldības deputātu drīkst būt tikai apaļš bārenis, bez darba pieredzes, kam turklāt nekas nepieder.
NAP jāieraksta prioritātes
LPS secinājusi, ka sarunu mēģinājumi ar ministru cietuši fiasko. Tāpēc cīņa pret aplamajām reformu idejām pārcelsies uz Saeimu, un tuvākajā laikā kritisko situāciju plānots pārrunāt arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Iespējams, cerot, ka viņš pavēlēs E. Sprūdžam demisionēt.
Vienlaikus pašvaldības centīsies izraut NAP no priekšvēlēšanu kampaņas un iestrādāt tajā iedzīvotājiem patiešām nepieciešamas lietas (piemēram, kvotu principu, pašvaldībām pašām ļaujot lemt, kā tērēt naudu), bet kaitīgās izmest (piemēram, jaunu administratīvi teritoriālo reformu).
Pašvaldību skatījumā, pirmkārt, nepieciešama īsto prioritāšu formulēšana, jo plānā sarakstītas visvisādas labas idejas, taču trūkst atšifrējuma, kāds būs to finansiālais segums. Nepieciešams zināt vismaz atbalsta proporcijas. Kā skaidro LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis – ir atšķirība, vai «prioritātes» segums ir 500 lati vai 500 miljoni. Un skaidrs, ka 500 latu «prioritātēm» šādā plānā vispār nav ko darīt. Neoficiāli izskanējis, ka visu NAP iekļauto pasākumu īstenošanai būtu vajadzīgi 11 miljardi. Latvijai nespīd pat puse šīs summas.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Evikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālāk