Tiesībsarga birojs: Labās prakses piemēri ir apsveicami, tomēr banku piekļūstamība ir jāuzlabo

Tiesībsargs pētījumā “Banku pakalpojumu piekļūstamība” secina, ka banku piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti ir jāuzlabo, tomēr pozitīvi, ka vērojami arī labās prakses piemēri. Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas. Tā autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves.
“Teju ikdienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu izmantot daudz pilnvērtīgāk. Jāuzsver, ka situācija nevar būt atrisināta tikai ar moderni ierīkotu uzbrauktuvi pie bankas ēkas ieejas, ir nepieciešams, lai arī cilvēks ar redzes traucējumiem varētu iepazīties ar bankas dokumentu skaidri un saprotami, īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības prasības par digitālo preču un pakalpojumu piekļūstamību.
Pētījumā secināts, ka bieži gan cilvēki ar invaliditāti, gan bankas ar problēmām saskaras gadījumos, kad cilvēku ar invaliditāti uz banku kāds pavada, jo dažkārt palīgi pārkāpj savas kompetences robežas. Bankas ir norādījušas uz nepieciešamību definēt to, kas var pavadīt cilvēkus ar invaliditāti un noteikt viņu pilnvarojumu. Tiesībsargs vērš uzmanību, ka jau pašlaik Invaliditātes likums definē pavadošo personu veidus: asistents, surdotulks un pavadonis. Viņu mērķis ir atbalstīt cilvēku ar invaliditāti ārpus viņa dzīvesvietas, turklāt nevienai no šīm personām nav tiesību pieņemt lēmumu vai parakstīties cilvēka ar invaliditāti vietā.
Tiesībsargs bankām ir sniedzis rekomendācijas piekļūstamības uzlabošanai. Piemēram, vispirms nepieciešams apzināties, ka bankām jāveic uzlabojumi gan attiecībā uz cilvēkiem ar fiziskiem, gan maņu un garīga rakstura (psihiskiem un intelektuāliem) traucējumiem.
Tāpat, lai pakalpojums būtu pilnībā piekļūstams, ir nepieciešams nodrošināt pieejamu gan fizisko, gan informatīvo un digitālo vidi. Veidojot piekļūstamu vidi, liels uzsvars būtu liekams uz to, ka bankām ir jāpiesaista cilvēku ar invaliditāti organizācijas konsultāciju sniegšanai visa procesa gaitā.
Nodrošinot Eiropas Savienības prasības, ir svarīgi, lai banku mobilās aplikācijas, internetbankas un citi digitālie rīki arī atbilstu piekļūstamības prasībām.
Būtiska loma ir arī banku darbinieku izglītošanai. Tiesībsarga ieskatā, jānodrošina banku darbinieku praktiskas apmācības par cilvēku ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām, lai nerastos tiesību pārkāpumi, piemēram, aicinājums cilvēkam ar redzes traucējumiem ierobežot rīcībspēju, jo bankas darbinieks nesaprot, kā cilvēks ar redzes traucējumiem var iepazīties ar bankas dokumentu.
Īpaša uzmanība būtu pievēršama to cilvēku tiesību nodrošināšanai, kas ir mazāk aizsargāti un dzīvo dažādās institūcijās – sociālo aprūpes iestāžu klienti, cilvēki ar ierobežotu rīcībspēju, pacienti, kas ilgstoši uzturas psihoneiroloģiskajās slimnīcās un citi.
Arī normatīvais regulējums paredz būtiskas izmaiņas jau tuvāko gadu laikā, t.i., no 2025. gada vidus digitālajiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, bankomātiem, ir jābūt piekļūstamiem cilvēkiem ar invaliditāti. Tas gan nenozīmē, ka pakalpojumu piekļūstamību nedrīkst nodrošināt agrāk par noteikto termiņu.
Vēl par tēmu:
Naudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālāk