Eglītis: No 2023. gada janvāra būtu stipri jāceļ minimālā alga

Jāvienojas par formulu minimālās algas kāpināšanai automātiski, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).
Decembra sākumā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par adekvātu minimālo algu. Direktīvas pieņemšanai vēl ir nepieciešams panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu. Pēc ministra sacītā, adekvāta alga tiek uzskatīta vismaz 50% no vidējā atalgojuma par pilnas slodzes darbu. Pašlaik Latvijā minimālā alga ir 500 eiro, kas ir 43% no vidējās algas.
Viņš norādīja, ka tuvāko mēnešu laikā valdībā jāvienojas par formulu minimālās algas celšanai, lai turpmāk koalīcijai un valdībai nebūtu katru gadu jālemj par šo jautājumu.
Tāpat viņš norādīja uz to, ka nākamajā gadā būtisku atbalstu saņems ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenes, un, protams, senioru ienākumi būtiski palielināsies, īpaši no 1. jūlija. 80% no pensionāriem nevajadzēs maksāt Iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“Energoresursu cenas būs izaicinājums daudzām ģimenēm. Mēs rosināsim, ka valsts piedalās ar līdzfinansējumu attiecībā uz mājokļa pabalstu. Mēs esam piedāvājuši uz apkures sezonu (no janvāra līdz maijam) segt apmēram 50% pašvaldību izdevumu par mājokļa pabalstiem,” norādīja ministrs.
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk