2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās

Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026. gadā tās varēs piešķirt līdz 20% no mēnešalgas līdzšinējo 30% vietā.
Apstiprinātie “Noteikumi par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā” nosaka piemaksu apmērus, to piešķiršanas pamatojumu un laikposmu, uz kuru piemaksas piemērojamas 2026. gadā. Ņemot vērā nepieciešamību veikt atlīdzības izdevumu konsolidāciju un īstenot valsts budžeta prioritāti “Drošība”, paredzēts samazināt piemaksu maksimālo apmēru. Turpmāk piemaksas par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, papildu pienākumu pildīšanu vai nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā varēs noteikt līdz 20% no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Tāpat noteikts, ka vairāku piemaksu kopsumma nedrīkstēs pārsniegt šo apmēru.
Vienlaikus noteikumos saglabāti vairāki izņēmumi, kuros piemaksu apmērs var būt lielāks, ņemot vērā attiecīgo amatu specifiku un valsts drošības intereses. Piemēram, ārstniecības personām, kas aizvieto prombūtnē esošus kolēģus vai pilda vakanta amata pienākumus, piemaksas arī turpmāk varēs sasniegt līdz 50% no mēnešalgas. Līdzīgi izņēmumi paredzēti karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi par pedagoģisko darbu, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonām, kurām piemaksu maksimālais apmērs noteikts līdz 30%, t. i., saglabājas iepriekšējā apmērā.
Noteikumos precizēta arī piemaksu piešķiršanas kārtība, nosakot, ka individuālo piemaksas apmēru, pamatojumu un laikposmu nosaka iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot darba apjoma pieaugumu, intensitāti, ieguldījumu, izpildes termiņus vai darba nozīmīgumu.
Noteikumi stāsies spēkā 2026. gada 15. janvārī. Ja piemaksas, kas piešķirtas līdz 2026. gada 14. janvārim, pārsniedz jaunajos noteikumos paredzētos apmērus, tās no 2026. gada 15. janvāra tiks samazinātas atbilstoši noteiktajai kārtībai.
Valsts kanceleja uzsver, ka pieņemtie noteikumi veicina vienotu, caurskatāmu un fiskāli atbildīgu pieeju piemaksu noteikšanai, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta ilgtspēju un prioritāro jomu finansēšanu 2026. gadā.
Vēl par tēmu:
Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk