• Tweet

Lai arī sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos nereti izskan viedoklis, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) darbojas Ventspils mēra Aivara Lemberga paspārnē, notikumi politikā rāda, ka situācija ir pavisam citādāka un dažkārt Lemberga viedoklis, lai arī cik pareizs tas būtu, netiek ņemts vērā. Lai arī politiskais spēks saka, ka ir gatavs uzklausīt visus savienības biedrus, to idejas bieži vien nemaz netiek apspriestas, kur nu vēl īstenotas. Taču, vai laikā, kad saistībā ar aktuāliem jautājumiem katrs otrais žurnālists vaicā, vai ir iespējama krīze valdībā, ZZS var ignorēt saprātīgus priekšlikumus?

Neapšaubāmi, Aivars Lembergs ir viens no zaļzemnieku spēcīgākajiem līderiem, viņš ir pierādījis, ka ir populārs ne tikai vienā noteiktā reģionā. Lembergs nereti pauž savas domas ne tikai par Ventspilī notiekošo, bet arī par citiem valstiski svarīgiem jautājumiem, tostarp veselības aprūpes finansēšanas likumu, nodokļu reformu, pieaugošo emigrāciju, izglītības reformām, obligāto iepirkuma komponenti (OIK) u.c.

Šobrīd, kad visi šie jautājumi ir tik aktuāli, kā nekad iepriekš, vai ZZS var atļauties ignorēt ieteikumus, kuri var atrisināt problēmas visas Latvijas mērogā? Tā, piemēram, par OIK – Lembergs iesaka to likvidēt un šī nav pirmā reize, kad viņš ir aicinājis to darīt, taču tikai pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) atzīšanās, ka OIK ir izgāzies, šāds priekšlikums tiek vērtēts. Tas pats sakāms par veselības obligāto apdrošināšanu. Lembergs jau iepriekš apšaubījis tās vajadzību, norādot, ka “obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ir apzināta staigāšana par plānu ledu”. Pagājušajā nedēļā par to runājis arī tiesībsargs Juris Jansons, norādot, ka “nav pamata uzskatīt, ka situācija veselības nozarē uzlabosies”. Tāpat Ventspils mērs daudz runājis par emigrācija problēmām, iesakot to risināt ar darbavietu un algas nodrošināšanu, taču ZZS izteikusi aicinājumu piesaistīt ārvalstu darbaspēku Latvijā, vienlaikus gan apņemoties risināt šo problēmu lauku novados.

Kopumā vērtējot, ZZS ir uz pareizām sliedēm, taču, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus, ikviens priekšlikums būtu apspriešanas vērts. Lai arī Zaļo un zemnieku savienība nesen rīkotajā kongresā paziņoja, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās rudenī izmantos savas varas resursu un starp galvenajām lokomotīvēm būs premjers Māris Kučinskis un divi ministri – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, varas partijai ir sevi jāpierāda kā saprātīgu politisko spēku, it īpaši, lai īstenotu savas ieceres vēlēšanās iegūt vēl plašāku atbalstu.

Nenoliedzami, ZZS šobrīd ir viens no vadošajiem politiskajiem spēkiem un kā rāda reitingi, tas joprojām ir galvenais pretendents uz valdības stūri. Ja Saeimas vēlēšanu rezultāts sakritīs ar pašreizējo sabiedrības gribu, tad vai zaļzemniekiem nebūtu pienācis īstais laiks vairāk ieklausīties arī reģionu līderos, tostarp Aivarā Lembergā? It īpaši, ja šie ieteikumi ir balstīti uz nepieciešamību uzlabot situāciju visā valstī.

Lielāka sadarbība ar reģionālajiem līderiem varētu spēlēt tikai par labu politiskajai apvienībai, jo vairums no tiem ir atpazīstami un spēcīgi līderi. Šajā gadījumā, ierobežot to devumu, būtu nepareizs solis, jo saliedēts komandas darbs un stabilitāte ir tas, ko no apvienības sagaida vēlētāji.