• Tweet

Ilgstošais sausums ietekmēs arī lauksaimnieku šā gada ražu, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina biedrības “Zemnieku saeima” priekšēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre.

“Jāsaka, ka sausums nav beidzies kopš pagājušā gada. Visus mēnešus ir bijis [lietu] deficīts. Un sausums ietekmēs arī šī gada ražu. Pat, ja rīt sāks normāli līt, vienalga būs jūtamas sekas,” norādīja Maira Dzelzkalēja – Burmistre.

Viņa atzina, ka, lai cīnītos ar sausuma radītajām sekām, ir izstrādāta apdrošināšanas programma, bet apdrošinātāji [apdrošināšanu] nepiedāvā, jo sausums turpinās. “Šī labā doma šobrīd neizpildās,” atzina “Zemnieku saeima” priekšēdētāja vietniece.

Kā zināms, pērn sausuma dēļ zaudējumus cieta daudzi lauksaimnieki. Aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību par 2018. gada sausuma skartajiem sējumiem un stādījumiem, lauksaimniekiem atvēlot 4,4 miljonus eiro.

Ilgstošais sausuma periods ietekmējis gan graudu kopražu, gan arī dārzeņu audzēšanu. Pērn izaudzēja 139,1 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 18,0 tūkst. tonnu jeb 11,5 % mazāk nekā 2017. gadā. Lai gan atklātā lauka dārzeņu platības pieauga par 0,2 tūkst. hektāru, iegūtā raža samazinājās par 18,0 tūkst. tonnu jeb 12,4 %. To vidējā ražība samazinājās no 182 centneriem no viena hektāra 2017. gadā līdz 154 centneriem 2018. gadā. Siltumnīcās, tāpat kā gadu iepriekš, izaudzēja 11,5 tūkst. tonnu dārzeņu.

Foto: Unplash