VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no pienākumu pildīšanas
Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata.
“Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,” informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.
“Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.
Gruškevicas vadībā pērn sekmīgi ir pabeigti astoņi apjomīgi būvprojekti, izdevies pavirzīt uz priekšu darbus vairākos svarīgos objektos, uzņēmumā ir stiprināta attīstības projektu vadība un uzsākta būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmas ieviešana.
“Mēs esam apņēmušies darīt visu, lai turpmāk novērstu piektdienas notikumam līdzīgu negadījumu iespējamību. Uzreiz pēc notikušā nelaimes gadījuma mēs uzņēmumā izveidojām krīzes vadības grupu, lai uzsāktu dienesta pārbaudi un skrupulozi izvērtētu, kā un cik precīzi ir strādājuši mūsu uzņēmuma darbinieki un, vai viss ir noticis atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem,” uzsver Bičevskis.
Patlaban par apstākļiem remontdarbu objektā un notikušo nelaimes gadījumu ir pieprasīta informācija no būvnieka – personu apvienības SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia”, iekšējam auditam ir uzdots veikt procedūru pārbaudi par drošības noteikumu ievērošanu objektā Smilšu ielā 1, tāpat VNĪ ir informējusi visas saistītās organizācijas – Valsts Darba inspekciju, Rīgas būvvaldi, Valsts policiju – par gatavību sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju.
Personu apvienība SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” darbu veikšanai “RK Līvi” ir piesaistījusi kā apakšuzņēmēju, par ko VNĪ kā pasūtītājs netika informēts. VNĪ ir pieprasījusi informāciju no personu apvienības par apakšuzņēmējiem nodoto darbu raksturu un apjomu, lai pārliecinātos par to, vai nav pārkāpts Publisko iepirkumu likums, saskaņā ar kuru darbu izpildītājiem par apakšuzņēmēju piesaisti ir jāinformē, ja nodotie darbi pārsniedz 10% no pasūtījuma apjoma. Savukārt atbilstoši noslēgtajam būvdarbu līgumam, darba drošības noteikumu ievērošana objektā ir tieša personu apvienības SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” atbildība, tai skaitā par piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. “RK Līvi” noliedz, ka bojā gājušais cilvēks būtu viņu darbinieks, VNĪ apšauba sniegto skaidrojumu, notikušā apstākļus izmeklē Valsts policija.
“VNĪ kā atbildīgs nekustamo īpašumu pārraudzītājs un attīstītājs strikti ievēro visas normatīvo aktu prasības, taču jau tagad redzam, ka mūsu kā pasūtītāja iespējas ietekmēt atsevišķus būvnieku lēmumus ir ierobežotas, tādēļ esam nolēmuši veikt papildu pārbaudes visos aktīvajos būvobjektos un meklēt iespējas, kā uzlabot normatīvos aktus, lai turpmāk izslēgtu šādu negadījumu iespējamību,” uzsver Bičevskis.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Vēl par tēmu:
Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk
