VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no pienākumu pildīšanas
Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata.
“Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,” informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.
“Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.
Gruškevicas vadībā pērn sekmīgi ir pabeigti astoņi apjomīgi būvprojekti, izdevies pavirzīt uz priekšu darbus vairākos svarīgos objektos, uzņēmumā ir stiprināta attīstības projektu vadība un uzsākta būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmas ieviešana.
“Mēs esam apņēmušies darīt visu, lai turpmāk novērstu piektdienas notikumam līdzīgu negadījumu iespējamību. Uzreiz pēc notikušā nelaimes gadījuma mēs uzņēmumā izveidojām krīzes vadības grupu, lai uzsāktu dienesta pārbaudi un skrupulozi izvērtētu, kā un cik precīzi ir strādājuši mūsu uzņēmuma darbinieki un, vai viss ir noticis atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem,” uzsver Bičevskis.
Patlaban par apstākļiem remontdarbu objektā un notikušo nelaimes gadījumu ir pieprasīta informācija no būvnieka – personu apvienības SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia”, iekšējam auditam ir uzdots veikt procedūru pārbaudi par drošības noteikumu ievērošanu objektā Smilšu ielā 1, tāpat VNĪ ir informējusi visas saistītās organizācijas – Valsts Darba inspekciju, Rīgas būvvaldi, Valsts policiju – par gatavību sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju.
Personu apvienība SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” darbu veikšanai “RK Līvi” ir piesaistījusi kā apakšuzņēmēju, par ko VNĪ kā pasūtītājs netika informēts. VNĪ ir pieprasījusi informāciju no personu apvienības par apakšuzņēmējiem nodoto darbu raksturu un apjomu, lai pārliecinātos par to, vai nav pārkāpts Publisko iepirkumu likums, saskaņā ar kuru darbu izpildītājiem par apakšuzņēmēju piesaisti ir jāinformē, ja nodotie darbi pārsniedz 10% no pasūtījuma apjoma. Savukārt atbilstoši noslēgtajam būvdarbu līgumam, darba drošības noteikumu ievērošana objektā ir tieša personu apvienības SIA “Delta Construction” un SIA “SCM Latvia” atbildība, tai skaitā par piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. “RK Līvi” noliedz, ka bojā gājušais cilvēks būtu viņu darbinieks, VNĪ apšauba sniegto skaidrojumu, notikušā apstākļus izmeklē Valsts policija.
“VNĪ kā atbildīgs nekustamo īpašumu pārraudzītājs un attīstītājs strikti ievēro visas normatīvo aktu prasības, taču jau tagad redzam, ka mūsu kā pasūtītāja iespējas ietekmēt atsevišķus būvnieku lēmumus ir ierobežotas, tādēļ esam nolēmuši veikt papildu pārbaudes visos aktīvajos būvobjektos un meklēt iespējas, kā uzlabot normatīvos aktus, lai turpmāk izslēgtu šādu negadījumu iespējamību,” uzsver Bičevskis.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālāk
