VK par VUGD: Likums pārkāpts, budžetam nodarīti zaudējumi, bet vainīgo nav
Nesodāmības gaisotne turpina valdīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un tam padotajā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Ir aizritējis vairāk nekā gads kopš Valsts kontrole atklāja, ka koledžas direktoram prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju. Kaitējums budžetam pārsniedz 170 tūkstošus eiro. Tiesībaizsardzības iestādes gan atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet kriminālprocess ir izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Līdz ar to vainīgie pie atbildības tā arī netiks saukti, tāpat kā netiks atlīdzināts budžetam nodarītais kaitējums.
2018. gada sākumā revīzijā Iekšlietu ministrijā Valsts kontrole konstatēja, ka Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta priekšnieks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora amata vietu ir pārveidojis par tādu, ko var ieņemt persona bez speciālās dienesta pakāpes, kaut arī tas ir pretlikumīgi.
Šī nianse koledžas direktoram ļāva vienlaikus saņemt gan amata algu, gan izdienas pensiju, kas likumīgi nepienākas cilvēkam, kas ieņem koledžas direktora amatu. Uzreiz pēc amata statusa maiņas jaunais VUGD priekšnieks pieņēma darbā par koledžas direktoru izdienas pensijā devušos bijušo VUGD priekšnieku. Faktiski konkrētās personas interesēs koledžas direktora amats tika pārveidots par tādu, ko var ieņemt bez speciālās dienesta pakāpes.
“Nelikumīga rīcība nevar radīt likumīgas sekas. Šis ir klajš piemērs, kad konkrētas personas interesēs ir pārkāptas normatīvo aktu prasības un nodarīti būtiski zaudējumi budžetam. Pārsteidzoši, ka tiesībaizsardzības iestādes pēc Valsts kontroles sniegtajiem faktiem un skaidrojumiem ir atzinušas, ka likums ir pārkāpts, bet par noziegumu to nav uzskatījušas. Tāpēc, diemžēl, arī šoreiz vainīgie izspruks sveikā un zaudējumi netiks atlīdzināti. Šī ir situācija, kādā mēs izmantotu nesen spēkā stājušās pilnvaras Valsts kontroles padomei lemt par zaudējumu piedzīšanu no vainīgajiem,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Par VUGD priekšnieka prettiesisko rīcību Valsts kontrole Iekšlietu ministriju informēja jau revīzijas laikā 2018. gada janvārī, bet nelikumība tika novērsta tikai 2018. gada decembrī, kad VUGD priekšnieks apstiprināja jaunu koledžas amatu sarakstu, direktora amatam atkal nosakot amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statusu. Revidenti aprēķināja, ka no 2012. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim izdienas pensijā izmaksāti vairāk nekā 170 tūkstoši eiro.
Ar revīzijā atklātajiem faktiem Valsts kontrole vērsās arī tiesībaizsardzības iestādēs un Iekšējās drošības birojs uzsāka kriminālprocesu. Izmeklētāji atzina, ka VUGD priekšnieks ir pārkāpis gan Likumu par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm gaitu, gan Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka speciālā dienesta amatpersonu atlīdzības noteikšanas kārtību.. Tomēr viņa rīcībā izmeklētāji nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu un kriminālprocess tika izbeigts.
Iekšējā drošības biroja lēmumu Valsts kontrole pārsūdzēja gan uzraugošajam prokuroram, gan augstākstāvošam prokuroram. Taču Prokuratūra palika pie sava, uzskatot, ka VUGD priekšnieka nelikumīgais rīkojums pats par sevi neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu, jo pieņemts, pamatojoties uz konsultācijām ar Iekšlietu ministrijas vadību un kļūdaini piemērojot normatīvo aktu.
Valsts kontroles vērtējumā izmeklētāju argumenti bija virspusēji un nepamatoti. Ja VUGD priekšnieks savu rīcību ir saskaņojis ar Iekšlietu ministrijas vadību, arī tas pārkāpumu nepadara par likumīgu, bet gan iesaista pārkāpumā vēl vairāk amatpersonu. Turklāt prettiesiski izmaksāta ir nevis amata alga, bet gan izdienas pensija, jo paliekot likuma rāmjos, tā direktoram nepienāktos. Taču tieši šo aspektu – izdienas pensijas saņemšanas likumību – nav vērtējis ne procesa virzītājs, ne uzraugošais prokurors, ne virsprokurors.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk
