• Tweet

Ir kāds sens franču teiciens: “Atstājiet draudzi četrdesmit gadus bez priestera, un tā sāks pielūgt kokus!”
 
Pēdējā laikā, aizvien vairāk publiskajā telpā parādās viedokļi, kas uzskata, ka var būt reliģiozs, ticīgs, pat metafiziski vērsts un domājošs cilvēks, kurš ir brīvs no jebkuras konfesijas, reliģijas “žņaugiem”, un tādējādi šis cilvēks iegūst lielāku, augstāku garīgo brīvību un briedumu. Arī Latvijas inteliģences vidū ir plaši izplatīts viedoklis, ka tu vari interesēties par daudzām reliģijām, garīgumiem un filozofiskajām sistēmām, tikai tev pašam ir jāstāv pāri kādai vienai, konkrētais konfesijai. Respektīvi, tu esi augstāks, pārāks par visām citām reliģijām un filozofijām.
 
Pilnībā piekrītu, ka cilvēkam ir jābūt atvērtam un gatavam uzklausīt citādo, kā arī cilvēkam ir nemitīgi jāatrodas izziņas procesā, lai iepazītu pašam sevi un apkārtni. Ticība nenozīmē aizslēgtību pret citādo un izziņu. Es ticu, apzinoties, ka tas kam es ticu – Dievs, joprojām man paliek līdz galam neizzināts un neiepazīts. Tomēr, tas nenozīmē, ka Dievs nebūtu Sevi atklājis konkrētā laikmetā, caur konkrētu Cilvēku – Jēzu Kristu, caur konkrētiem 12 apustuļiem, caur konkrētu Baznīcu, konkrētā konfesijā. Un šī ideja ir ļoti grūti savienojama ar postmoderno relatīvismu, kurš aizvien vairāk parādās arī kristiešu vidē, šķietami kristīgos raidījumos plašsaziņu līdzekļos. Tas, ka es esmu katolis, nenozīmē, ka man ir liegts izzināt sevi, pasauli, apkārtni, arī citas konfesijas vai reliģijas. Tomēr man ir sava pārliecība un es skaidri apzinos, ka Dievs ir atklājies Katoļu Baznīcā, neizslēdzot iespēju, ka arī citās konfesijās vai reliģijās, vai pat filozofijās ir klātesoši patiesības elementi. Līdz ar to, patiesā brīvticība var būt tieši konkrētas konfesijas ietvaros, nevis ārpus tās. Konfesija nav ierobežojošs, bet gan atbrīvojošs elements, jo dod man skaidrību kam es tā pa īstam ticu. Un visi tie, kuri mēģina garīgumu veidot “pa savam”, imitēt tradicionālo konfesiju darbības, veidojot “reliģisko kokteili”, riskē cilvēkus ievest maldos, jo Dieva vietā sāk piedāvāt “Dieva izstrādājumu”. Būsim uzmanīgi un vērīgi, jo, kā jau par to brīdināju vairākus gadus atpakaļ, viens no liberālisma uzbrukuma veidiem Latvijā būs tieši šāds mēģinājums radīt kristiešu vidū apjukumu, radot pseido garīgumus un paralēlas kristīgas struktūras, kurās vairs nerunās par labo un ļauno, par svētumu un grēku. Šajās paralēli – liberālajās kristīgajās struktūrās Jēzus Kristus tiks izņemts no vēsturiskā konteksta un tiks atdalīta Viņa Persona no Viņa vārdiem un darbiem un no Viņa Baznīcas. Būsim vērīgi un neļausimies provokācijām.