Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %
2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,5 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, dabasgāze, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+15,7 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 19,1 %, benzīns – par 11,5 % un auto gāze – par 12,8 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi un lietotas automašīnas.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,1 %, ko noteica pieaugums televīzijas abonēšanas maksai, kā arī cenu kāpums precēm lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,8 %, ko ietekmēja cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1 %
2018. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Precēm cenas saglabājās nemainīgas, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam atpūtas un kultūras grupā, apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,8 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,6 %), skābajam krējumam (-3,9 %), svaigiem augļiem (-1,5 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,7 %), sviestam (-2,9 %). Savukārt dārgāka bija kafija (+5,0 %), maize (+2,7 %), svaigi dārzeņi (+1,5 %), olas (+3,3 %), milti un citi graudaugi (+4,5 %), konditorejas izstrādājumi (+1,2 %), piens (+1,8 %).
Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 3,4 %, bet apģērbiem par 0,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,2 %. Lētāka bija mājokļa īres maksa.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,3 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums benzīnam par 2,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, savukārt cenas palielinājās dīzeļdegvielai – par 0,8 %, auto gāzei – par 3,7 %.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 1,6 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas palielinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ēdināšanas pakalpojumiem.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2018. gada decembrī paziņos 2019. gada 11. janvārī.
Vēl par tēmu:
LBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...
Lasīt tālākSankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...
Lasīt tālākDombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi
Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka "vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība...
Lasīt tālāk