• Tweet

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme šonedēļ Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja amatā negaidīti pārcēlusi civildienesta ekspertu Māri Knoku. Lai gan iestādes vadītāja skaidro, ka tas noticis reorganizācijas ietvaros, pārcelšanas apstākļi rada aizdomas, ka tā ir slēpta atriebība par nevēlamiem lēmumiem, veicot dienesta izmeklēšanas pret augstām VID amatpersonām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Māris Knoks nav parasts ierēdnis. Viņš jau 20 gadus izmeklē citu ierēdņu pārkāpumus un pārstāv iestādes tiesās, ja ierēdņi lēmumus pārsūdz. Knoku iestāžu vadītāji pieaicina īpaši sarežģītās situācijās, kad ir aizdomas par ierēdņu nolaidību vai patvaļu, kas kaitējusi valsts interesēm. Pēc viņa vadītām izmeklēšanām darbu zaudējuši daudzi augsti ierēdņi.

2003. gadā no amata atbrīvots VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks. Atlaista nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica, kas bija pārtērējusi iestādes budžetu. Kritusi virkne departamentu direktoru Ekonomikas ministrijā par nolaidīgu izstādei “Expo 2015” piešķirto līdzekļu izlietojuma uzraudzību.

Patlaban Knoks ir iecelts arī par komisijas vadītāju, kam jāizmeklē Rīgas Domes informācijas tehnoloģijas centra vadības atbildība par neparasto grāmatvedības sistēmas nomaiņu pašvaldībā. Centrs izvairījies no atklāta konkursa rīkošanas, par 11 miljoniem eiro nopērkot 96 tūkstošus programmētāju darba stundu.

No šīs nedēļas Knoks vairs neizmeklēs ierēdņu disciplīnas pārkāpumus. Tagad viņš pret paša gribu ir iecelts par Nodokļu un muitas policijas izmeklētāju, kur viņam priekšniekos būs persona, pret kuru viņš aicinājis sākt disciplinārlietu.

“Es valsts pārvaldē strādāju jau 25 gadus, un es esmu piedzīvojis visvisādas patvaļīgas rīcības un veidus, kā var izrēķināties ar ierēdņiem izmantojot likumā paredzētos instrumentus. Tad es domāju, ka šī pārcelšana ir, ņemot vērā viņas nepamatotību, saturisko nepamatotību un ļoti ātro gaitu, kā tā virzījās. Proti, divu dienu laikā man uzprasīja viedokli un pusdienas laikā es jau biju pārcelts, un ņemot vērā, ka pirms pārcelšanas ar mani nav neviens no policijas runājis un vispār vērtējis manu kvalifikāciju un domājis par manu aktīvu līdzdarbošanos viņu funkciju izpildē, man atliek tikai viens secinājums, ko esmu norādījis arī VID ģenerāldirektorei, rakstot viņai iebildumus par šādu pārcelšanu, ka tā ir izrēķināšanās ar mani, par manu veikto darbu, ko es esmu līdz šim darījis saistībā ar valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu disciplināratbildības vērtēšanu,” skaidro Knoks.

Knoks VID nokļuva 2016. gadā, kad Finanšu ministrijā vadības grožus pārņēma Dana Reizniec-Ozola (ZZS), bet VID ģenerāldirektore bija Ilze Cīrule. Knoku no Labklājības ministrijas uz dienestu pārcēla ar īpašu valdības rīkojumu. Viņš līdz pagājušā gada sākumam bija ģenerāldirektora padomnieks juridiskajos jautājumos.

Pērn, pēc vienošanās ar dienesta vadību Knoku aizrotēja uz zemāku amatu. VID Personāla pārvaldes juridisko nodaļu. Viņa pienākumos abos amatos ietilpa sūdzību izskatīšana par VID ierēdņiem, dienesta un disciplinārlietu izmeklēšanas. Arī par nodaļu un departamentu vadītājiem. Jaunzemes laikā tās apstājās.

“Šī gada laikā, kas ir nu četri mēneši, ir bijušas visai tādas nozīmīgas lietas, ko manā vadībā ierēdņi ir gatavojuši, un mēs esam iesnieguši VID vadībai, par vairākām VID vadošām amatpersonām, konstatējot viņu rīcībā būtiskus pārkāpumus, savos atzinumos skaidri norādot, ka ir pietiekams pamats pret viņiem ierosināt disciplinārlietas, bet šie atzinumi visi ir apstājušies un neviens nav virzījies tālāk. Es jau esmu vienreiz jau izteicies, pirms mani sāka pārcelt, ka šāda attieksme pret VID vadošām amatpersonām viņus ļoti tolerējot, tā brīvi vērtējot viņu prettiesisko rīcību, pret viņiem nerosinot disciplinārlietas bet ļaujot laboties, šāda attieksme nav pieļaujama no tāda patvaļas aizlieguma principa, bet vistrakāk ir no tāda vienlīdzības principa, jo attiecībā uz zemākām amatpersonām VID, kuras mēs arī pietiekami daudz sodam, tur vispār šādu aizturu no iestādes vadības puses nekad nav bijis,” pauž Knoks.

Viena no amatpersonām, pret kuru Knoka vadītā komisija aicināja VID ģenerāldirektori sākt disciplinārlietu, ir Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Andris Ābols. Viņš nav saskatījis pārkāpumus savu darbinieku rīcībā kādā cigarešu kontrabandas lietā, kur zuduši lietiskie pierādījumi. Pēc likuma jāvērtē viņa kā priekšnieka atbildība. Jaunzeme lietu pret Ābolu nav ierosinājusi. Jaunajā amatā Knokam Ābols būs priekšnieks.

“Vēl gan ir visas iespējas ierosināt, bet nu ir palicis ļoti maz, dažas dienas, izskatās, ka neviens netaisās pret viņu rosināt. Bet viņš skaidri zina, ka pret viņu šāds ziņojums ir, un tad var kā saka tikai zīlēt debesīs un cerēt, ka man atrodoties tajā matā nenotiks kaut kāda netieša vai tieša atriebība par manu darbību attiecībā par viņa rīcības izvērtējumu,” norāda Knoks.

VID vadītāja Ieva Jaunzeme apgalvo, ka Knoks ir tikai viens no 700 ierēdņiem, ko plašas reorganizācijas laikā pārceļ citā amatā. Knoks esot ļoti labs, kompetents darbinieks, kuram nepieciešami jauni izaicinājumi.

“Te arī jāsaka, ka novērtēšanā viņš ir augsti novērtēts. Viņš ir viens no retajiem, kas ir novērtēts ar teicami, un arī novērtēšanas noteikumi nosaka, ja cilvēks ir novērtēts ar teicami, viņam ir jāaug un jāmeklē citi izaicinājumi. Ka viņš nedrīkstētu palikt tikai. Un tas ko es gribētu ļoti atzinīgi novērtēt, ka pirms pusotra gada viņš tika pārcelts uz personāla pārvaldi un tur viņš stiprināja šo disciplinārlietu izmeklēšanu, pa pusotru gadu tiešām šī funkcija ir uzlabojusies, augusi, tagad ir laiks stiprināt citas struktūras,” skaidro Jaunzeme.

Policijas izmeklētāja amats prasa zināšanas krimināltiesībās, pārzināt operatīvo darbu un specifiskus muitas noteikumus. Tas būtiski atšķiras no administratīvā procesa, kur Knoks ir eksperts.

Vaicāta, kā var skaidrot to, ka Knoka kungs nonāks nodaļā kur viņa priekšnieks būs persona, pret kuru viņš rosinājis disciplinārlietas, Jaunzeme norāda, ka nav dzirdējusi, ka Buslajevas kundzei būtu kādas disciplinārlietas: “Es nezinu, vismaz manā laikā es neatceros, ka pret Buslajevas kundzi būtu ierosināts. Es atceros, ka es Buslajevas kundzei devu atzinības rakstu. To es atceros, bet ka viņai būtu kāda disciplinārlieta, to gan es neesmu dzirdējusi. Teikšu, policijā ir ļoti konkrēta hierarhija. Šajā gadījumā man tas bija pārsteigums, cik neatkarīgs savā darbībā ir izmeklētājs. Viņam norādījumus var dot tikai prokurors un tiešais priekšnieks protams skatās vai viņš nāk uz darbu.”

Jaunzeme ir pārliecināta, ka Nodokļu un muitas policijas vadībai nav nekādu iespēju pasliktināt izmeklētāja darbu, vai viņam atriebties, jo kriminālprocesa likums paredzot, ka izmeklētāju kontrolē tikai tiešais priekšnieks un uzraugošais prokurors. Dienesta vadītāja noklusē, ka par paaugstināšanu, darba apstākļiem, prēmijām un piemaksām lemj policijas vadība. Jaunajā amatā Knoka tiešā priekšniece ir Muitas lietu daļas 1. izmeklēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Buslajeva, bet virs viņas ir Muitas lietu nodaļas priekšnieks Andris Ābols.

Uz piebildi, ka no malas tas izskatās pēc tādas atriebības vai izrēķināšanās vai mēģinājuma pazemot, Jaunzeme pauda, ka tas ir ļoti drosmīgi pateikt, ka strādāt policijā ir pazemojums: “Ziniet, vēl viena lieta, vismaz es savā dzīvē to esmu iemācījusies, ja es ar pārliecību esmu lūgusi kādu sodīt, tad es rēķinos ar to, vai zinu to, ka man ir bijusi tāda pārliecība un es pie tā arī palieku. Manā dzīve bijusi nepieciešamība un arī amati ir tādi. Un es ne mirkli neesmu domājusi, ka par to man varētu atriebties.”

Nodokļu un muitas policijas priekšnieks stāsta, ka priekšzīmīgo ierēdni Knoku nolūkojis savam dienestam. Tādi kadri viņam esot vajadzīgi. Iesniegumu par pārcelšanu uzrakstījis pāris nedēļas atpakaļ, ar Knoku šādu pavērsienu viņa karjerā neesot pārrunājuši.

VID Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš skaidro: “Nu, ziniet neviena persona mums nav disciplināri sodīta. Neviena. Tādu gadījumu es nezinu. (NP: Bet šobrīd, cik es saprotu, ģenerāldirektorei uz galda ir komisijas lēmumus, kuru vadīja Knoka kungs, kurā ir aicinājums ierosināt disciplinārlietu pret Ābola kungu.) Nu, to es nezinu, kas ir ģenerāldirektorei uz galda. Tik tiešām, nav manā rīcībā šāda informācija. (NP: Jūs tik tiešām tad nezināt, ko jūsu darbiniekiem, kāda ir tā gaita dienesta…) Es jau to uzzinu, kad ir ierosinātas kaut kādas pārbaudes. (NP: Tā dienesta pārbaude jau ir pabeigta es saprotu, tagad ir rosinājums sākt disciplinārlietu.) Dienesta pārbaude pabeigta? Es neesmu ierosināts ar šādiem dokumentiem, nē. (NP: Bet nu ja tāda situācija būtu, tad jau jūs arī droši vien uzskatītu, ka tas nav pieļaujami tāda iespēja, ka tagad ieliktu cilvēku, kurš rosinājis saukt savu priekšnieku pie disciplināratbildības, ka viņam tagad būtu jāstrādā šī priekšnieka pakļautībā?) Nē, nu jāskatās jau jāvērtē jau konkrētie dokumenti.”

“Manā skatījumā esmu izvēlēts kā paraugs, lai visiem pārējiem kolēģiem parādītu, kas notiek ar tādiem izmeklētājiem, kas principiāli korekti izmeklē disciplinārlietas un nepakļaujas kaut kādiem, nu, mutvārdu neskaidriem norādījumiem no vadības puses par nepieciešamību mainīt kaut kādus izmeklēšanas atzinumus,” norāda Knoks.

Foto: Valsts kanceleja