VID kritika ir kļuvusi par modes lietu

Ar Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem saskārušies ne tikai uzņēmumi, bet arī publiskās pārvaldes iestādes, tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš pēdējā gada laikā diezgan nepamatoti nokļuvis valdības un uzņēmēju kritikas krustugunīs.
Kopš Valsts ieņēmumu dienestu vada Ieva Jaunzeme, nevarētu teikt, ka VID saskāries ar skaļiem skandāliem, kaut gan korupcijas atklāšana muitā likusi valdībai pārmest, ka līdzšinējie VID priekšlikumi un plāni nav bijuši pietiekami efektīvi. Taču finanšu ministra Jāņa Reira (JV) piemēroto disciplinārsodu Jaunzemei tiesa atzinusi kā prettiesisku un atceļamu.
Vienlaikus, ja skatāmies no Covid-19 skatu punkta, tad VID kā iestādei klājas daudz labāk nekā valdībai un tā atstāj konstruktīvāku iespaidu nekā visa valdība kopumā – raiti norit darbs gan ar dīkstāves pabalstu izmaksu, gan cita veida atbalstiem uzņēmējiem. VID arī pandēmijas pašā karstumā veiksmīgi pārgāja uz darbu tiešsaistē, kas gan, ja atkal salīdzinām, nevarētu teikt, ka tikpat sekmīgi izdevās valdībai.
Arī uzņēmējiem, kuri velta ne mazums pārmetumus VID saistībā ar atbalsta izmaksāšanu vai neizmaksāšanu, vajadzētu atcerēties, ka noteikumus sagatavojusi tā pati Kariņa valdība un joprojām ir atsevišķi gadījumi, kuros VID nāk pretī un akceptē novēlotus lūgumus pēc palīdzības. Nevar arī aizmirst par “aplokšņu algu” sekām, kas galvenokārt arī ietekmē to, kāpēc vienam uzņēmējam atbalsts no VID ir lielāks, bet citam mazāks.
Var teikt, ka VID ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem tiek galā pat ļoti labi un arī Jaunzeme tiek ar saviem pienākumiem galā, lai gan atsevišķi politiķi, būsim godīgi, viņu labāk gribētu redzēt ejam, nekā nākam.
Saprotams ir uzņēmēju satraukums, taču šobrīd izskatās, ka VID kritika ir kļuvusi vairāk par tādu kā modes lietu, kam nav racionāla pamata, jo iestāde strādā, cik vien iespējams, efektīvi un tiek galā daudz labāk nekā tā pati Kariņa valdība. Proti, ir redzams, ka iestāde iedziļinās uzņēmēju argumentos, un nenoliedzami, ka tieši tāda rīcība veicina un veicinās vēl lielāku uzticēšanos dienestam.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk