Veselīgus cilvēkus vai vairāk PVN?
Vēl lielāku uzmanību jautājumam par pārtikas piegādēm, tās pieejamību, kvalitāti un cenām pievērsis šis laika posms, kas saistās ar ierobežojumiem koronovīrusa iespaidā. Tas, kā tirdzniecības uzņēmumi spēj apgādāt veikalus un nodrošināt veselīgu pārtiku par pieejamām cenām pietiekamā daudzveidībā, ietekmē sabiedrības veselību un labklājību.
Arī Eiropas Komisija (EK) tikko pieņēmusi svarīgas divas jaunas stratēģijas attiecībā uz pārtiku – tiek veidota taisnīga, veselīga un videi draudzīga pārtikas sistēma. Pirmās pamatā ir biodaudzveidība, atkal aicinot mūsu dzīvē dabu, un otra stratēģija – “No lauka līdz galdam”. Šīs abas stratēģijas viena otru savstarpēji pastiprina, vienojot kopā dabu, lauksaimniekus, pārstrādātājus, tirgotājus un patērētājus kopīgam darbam pretī konkurētspējīgi ilgtspējīgai nākotnei, norāda EK. Stratēģija “No lauka līdz galdam” darīs iespējamu pāreju uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu, kas pilnībā nodrošinās ar pārtiku un radīs pieejamu veselīgu uzturu. Abas stratēģijas, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatdaļas, atbalstīs arī ekonomikas atveseļošanos.
EK zinātnisko padomdevēju grupa sagatavojusi atzinumu “Uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu: no pārtikas, kā preces, uz pārtiku, kā sabiedrisku labumu”. Pārtika vairāk jāuztver kā kopējs labums, nevis kā patēriņa labums, kāda ir bijusi tendence pagātnē. Turpmāk visu attiecīgo politikas izstrādes un novērtēšanas galvenajam mērķim jābūt pārtikas ilgtspējības nodrošināšanai visos tās aspektos: vides, sociālajā un ekonomiskajā. Tātad īpaša uzmanība tiek pievērsta bio un eko produktu ražošanai, pie tam, lai to cenas nepārsniegtu plašai sabiedrībai pieejamu līmeni.
Šajā kontekstā ir svarīgi ņemt vērā Latvijas Tirgotāju asociāijas (LTA) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu visai veselīgai pārtikai, tā sekmējot šo produktu sabiedriskā labuma nozīmes vairošanu pretstatā komercializācijai.
Latvija šajā ziņā ir ļoti labā pozīcijā, jo mūsu valstī tradicionāli tiek plaši audzēta un uzturā patērēta dabiska pārtika. Mums ir arī daudzi ražotāji, kas piedāvā veselībai labus produktus. Viens no tādiem ir uzņēmums “RicBerry”, kas, izmantojot zinātnes sasniegumus, ražo veselību stiprinošu, enerģiju radošu un kvalitatīvu produkciju no ogām un augļiem.
LTA ideja par samazinātu PVN bio un eko produktiem atstātu ietekmi uz patērētāju izvēli – cenas ziņā veselīgi produkti būtu pieejamāki. Kā atzina uzņēmuma līdzīpašniece Ieva Viļuma, šāda iniciatīva būtu jāatbalsta: “Visi runā – mēs gribam bioloģisku un tīru. Bet pērkot tomēr izvēlas lētāko, tāpēc, ka tas ir pieejamāks. Un bieži tas nav Latvijā ražotais. Bioloģiskā produkcija izmaksā dārgāk, tie ir aptuveni 30% klāt pie parasta produkta cenas. Pēc bio un eko produktiem pieprasījums it kā ir, bet tajā pašā laikā nav. To arī tirdzniecības ķēdes sarunās ar mums ir atzīmējušas – jā, mums vajag bioloģisko produkcija, bet pirkšanas apjoms nav pietiekams. Līdz ar to, samazinot PVN, noteikti palielinātos pieprasījums un šādu produktu patēriņš. Domāju, ka visa vaina ir cenā un tiklīdz būtu iespējams šo cenas starpību izlīdzināt būtu labāk. Samazinot PVN no 21% uz 5%, tas būtu ļoti jūtami. Bioloģiskās produkcijas patēriņš uzreiz paaugstinātos.”
“Orientējoties pēc Eiropas zaļā kursa, šīs EK izstrādātās stratēģijas ierosina vērienīgus ES pasākumus un saistības. Covid-19 krīze ir pierādījusi, cik mazaizsargātus mūs padara bioloģiskās daudzveidības izzušana, kas arvien pieņemas spēkā, un cik izšķirīgi svarīga nozīme mūsu sabiedrībā ir labi funkcionējošai pārtikas sistēmai. Vienlaikus EK ir secinājusi, ka Latvijā ir nepietiekams atbalsts mazāk turīgiem iedzīvotājiem,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs, “Tā kā pārtika ir pirmā nepieciešamība, tad valdībai nopietni jāpievēršas jautājumam par iztikas kvalitātes paaugstināšanu un pārtikas pieejamību. Tas vienlaikus ir slimību (it sevišķi vīrusu) saslimstības mazināšanas uzdevums. Tāpēc ir jālemj ne tikai par naudas ieguldījumiem sporta celtnēs un šosejās, bet jāatrisina primāri svarīgākais: plaša PVN samazināšanas programma: sākot ar Latvijai raksturīgām pārtikas precēm, tad bio un eko produktiem un noslēdzot ar kvalitatīvas maltītes pieejamību ēdināšanas uzņēmumos. Piemērs ir: Eiropas flagmanis – Vācija – pieņem lēmumu par vispārēju PVN samazinājumu. Mēs aicinām: par pārtiku un veselību!”
Vēl par tēmu:
Lauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālāk
