Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē

Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā. Svētku noskaņā steigā pieņemtie lēmumi var radīt nepatīkamus pārsteigumus.
Valentīndienas dāvanu iegāde
Nav nekāds noslēpums, ka viens no veidiem, kā iepriecināt otru pusīti, ir, dāvinot dāvanu. Vieni to pasūta ātrāk, citi iegādājas pēdējā brīdī. Lai dāvanu iegāde nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, aicinām rūpīgi izvērtēt savu izvēli.
Kaut gan patērētājiem ir tiesības 14 dienu laikā atteikties no distances pirkuma, tomēr ir izņēmumi. Atteikuma tiesības neattiecas uz:
personalizētām precēm (piemēram, ar gravējumu, vārdu vai fotogrāfiju),
pakalpojumiem, kas sniedzami konkrētā datumā (piemēram, koncertu vai pasākumu biļetēm).
Pirms pasūti rokassprādzi, kur iegravēts personvārds, vai telefona vāciņu ar fotogrāfiju no pirmā randiņa vai biļeti uz iecienītās grupas koncertu, izvērtē, vai esi pārliecināts par savu izvēli! Ņem vērā, ka no personalizētām precēm nav iespējams atteikties un lūgt pārdevējam atgriezt naudu par pirkumu.
Valentīndiena ir arī laiks, kad daudzi meklē attiecības internetā. PTAC atgādina – ne vienmēr viss ir tik skaisti, kā sākumā šķiet.
Romantiskā krāpšana
Ja iepazīsties internetā, piemēram, Facebook, Instagram vai Tinder, atceries, ka nevainīga sarakste ar svešinieku var izvērsties krāpšanas shēmā.
Atpazīsti romantisko krāpšanu! Lai panāktu vēlamo rezultātu, krāpnieks veido uzticīgas attiecības, sūtot savas fotogrāfijas un izklāstot it kā savu dzīvesstāstu, kā arī sola drīzumā braukt ciemos un darīt visu, lai tu būtu laimīgs un justos mīlēts. Šādās sarakstēs sarunu biedrs rada ilūziju, ka viņam pašam ir naudas līdzekļi, bet radušās situācijas dēļ tiem nav iespējams piekļūt. Jāņem vērā, ka krāpnieks var būt gan vīrietis, gan sieviete.
Krāpnieciskās saziņas mērķis ir iegūt tavus bankas kartes datus un saņemt piekļuvi bankas kontam (piemēram, internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, maksājumu kartes numuru un PIN kodu), lai izkrāptu naudu.
Kā sevi pasargāt?
nekad neizpaud savus bankas datus, Smart-ID vai PIN kodus;
nesūti fotogrāfijas, ko vēlāk var izmantot šantāžai;
nepārskaiti naudu personai, kuru nepazīsti pietiekami labi;
nesteidzies – tev ir tiesības pārbaudīt informāciju un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus.
Ja esi kļuvis par finanšu krāpniecības upuri, aicinām vērsties savā bankā un Valsts policijā.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk