• Tweet

Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā nodot Latvijas Bankai. Izmaiņu mērķis ir ieviest vienotu un efektīvāku uzraudzības modeli, mazināt administratīvo slogu un novērst funkciju dublēšanos.

“Uzraudzības iestādes maiņas mērķis ir izveidot vienotu, profesionālu un riskos balstītu uzraudzības modeli, novēršot funkciju dublēšanos, stiprinot kvalitāti un efektivizējot publisko pārvaldi. MONEYVAL novērtējums skaidri norāda uz nepieciešamību nodrošināt vienotu uzraudzības praksi un efektīvāku resursu izmantošanu. Šobrīd kreditētājus uzrauga trīs iestādes, kas rada paralēlas pārbaudes un atšķirīgu pieeju. Uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozīmē labāk aizsargātus patērētājus, mazāku administratīvo slogu nozarei, gandrīz piecas reizes zemāku valsts nodevu un profesionālu uzraudzību, kas jau šobrīd tiek īstenota lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu,” uzsver Arvils Ašeradens.

Pašlaik kreditētājus Latvijā uzrauga trīs institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). Praksē tas nozīmē, ka viens un tas pats tirgus dalībnieks var nonākt vairāku uzraugu kontrolē, saskarties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām. Arī starptautiskajā MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā par Latviju secināts, ka patēriņa un biznesa kredītu sniedzējus uzrauga trīs dažādas iestādes, kas ietekmē resursu efektīvu izmantošanu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Latvijai ieteikts nodrošināt vienotu uzraudzības praksi un izvairīties no uzraudzības pasākumu dublēšanās.

Vienlaikus MONEYVAL norāda, ka PTAC risku novērtēšanas pieejas mazāk nozīmīgajos sektoros būtu jāpilnveido, īpaši attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) risku izvērtēšanu un izmantoto datu kvalitāti. Vienota uzraudzības pieeja ļautu veikt kvalitatīvāku, riskos balstītu uzraudzību un koncentrēties uz tiem tirgus dalībniekiem, kur pastāv riski. Sākotnējais Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pie uzraugošās iestādes maiņas, šiem tirgus dalībniekiem NILLTPFN uzraudzības intensitāte mazinātos.

Latvijas Banka jau šobrīd uzrauga vairāk nekā 200 dažādus finanšu tirgus dalībnieku, tajā skaitā uzņēmumus, kas nemitīgi attīsta jaunus pakalpojumu sniegšanas veidus un kanālus. Latvijas Bankas uzkrātā pieredze, starptautiskais sadarbības tīkls un izveidotā konsultāciju vide ļaus uzņēmumiem pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, sniedzot pakalpojumus arvien efektīvāk un atbilstoši jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Vienlaikus jāatzīmē, ka, mainot uzraudzības iestādi uz Latvijas Banku, nozares uzņēmumiem būtiski (gandrīz piecas reizes) tiktu samazināts ikgadējais valsts nodevas maksājums un jauniem tirgus dalībniekiem nebūtu jāveic maksājums par licences saņemšanu. Tas novērstu pastāvošo barjeru, ienākšanai tirgū un veicinātu konkurences paplašināšanos pakalpojumu sniedzēju vidū.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, nonākot Latvijas Bankas uzraudzībā, nebūtu jāveic atkārtota licences saņemšana, kā arī šobrīd netiek plānots ieviest kredītiestādēm raksturīgas prudenciālās uzraudzības prasības. Latvijas Banka un nozares pārstāvji strādā pie uzraudzības ietvaram būtisku detaļu apspriešanas, lai par uzraudzības iestādes maiņas procesu visām iesaistītajām pusēm būtu vienota izpratne.

Papildus funkciju nodošana no PTAC Latvijas Bankai ļautu samazināt PTAC darbinieku skaitu, kur patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, tajā skaitā NILLTPFN jomā, veic 11 darbinieki ar kopējo gada atalgojumu 390 000 eiro. Tādējādi tiktu veicināta valsts pārvaldes kopējā efektivitāte.

Patlaban tikai trīs ES dalībvalstīs – Latvijā, Rumānijā un Maltā – nebanku kreditētājus uzrauga patērētāju tiesību iestāde, kamēr lielākajā daļā ES šo funkciju veic centrālā banka vai finanšu uzraugs. Tas apliecina, ka uzraudzības nodošana Latvijas Bankai būtu loģisks un starptautiski pārbaudīts solis.

Šādu modeli valstis izvēlās, jo tieši finanšu sektora uzraugs seko līdzi normatīvo aktu prasību ieviešanai un piemēro koriģējošus pasākumus tirgus dalībniekiem, lai novērstu vai koriģētu sistēmisku vai plašu kaitējumu patērētājiem kā grupai. Uzraudzības pasākumi cita starpā ir vērsti uz to, lai izvērtētu, kā pakalpojuma saņēmējam tiek sniegta informācija, tostarp salīdzinoša informācija par produktiem un riskiem, kā arī uz finanšu pratības veicināšanu. Ja sūdzību analīzē atklājas tendence, kas rada plaša mēroga kaitējumu no viena vai vairāku tirgus dalībnieku puses (piemēram, tendencioza informācijas sniegšana par finanšu pakalpojumiem vai agresīva reklāma), tieši uzraudzības iestāde var efektīvi piemērot korektīvas darbības.

Ja Latvijas Bankas uzraudzībā tiktu nodoti šobrīd PTAC licencētie nebanku kreditētāji un patērētāju tiesību un interešu aizsardzība finanšu sektorā, var identificēt vairākus ieguvumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībā, tostarp atbildīgu kreditēšanas principu ievērošanu, kas palīdz mazināt pārmērīgas parādsaistības un ilgtermiņā veicina sabiedrības finanšu labklājību. Būtiska arī procentu likmju, komisijas maksu un kopējo kredītu izmaksu pārredzamības uzraudzība, nodrošinot, ka klientiem sniegtā informācija ir saprotama, salīdzināma un ļauj pieņemt informētus lēmumus.

Vienlaikus dati skaidri parāda, ka nebanku sektors strauji aug. Kopš 2019. gada nebanku patēriņa kredītu portfelis ir vairāk nekā dubultojies, pieaugot vidēji par 16% gadā, un aug ievērojami straujāk nekā banku kreditēšana. Šo izaugsmi pavada arī augstākas procentu likmes un pieaugoši riski patērētājiem. Vien 2024. gadā ārpustiesas parādu piedziņai tika nodots vairāk nekā 71 tūkstotis lietu. Lai arī nebanku kreditētāju klientu skaits ir mazāks nekā bankām, sūdzību skaits par nebanku kreditētājiem ir lielāks, kas liecina par paaugstinātiem patērētāju aizsardzības izaicinājumiem.

Šie rādītāji apliecina, ka nepieciešama ne tikai vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības sistēmas izveide, bet arī uzraudzības kvalitātes stiprināšana nozares straujās izaugsmes apstākļos. Uzraudzības koncentrēšana Latvijas Bankā, kas jau veic finanšu tirgus uzraudzību, rūpējas par finanšu stabilitāti un finanšu pratību, dotu iespēju labāk identificēt riskus, savlaicīgi novērst negodprātīgu komercpraksi un nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu finanšu pakalpojumu vidi. Lai arī informatīvā ziņojuma virzības gaitā nav izdevies vienoties par piedāvāto risinājumu, nozares dalībnieki sarunās ar finanšu ministru ir atzinuši, ka konceptuāli neiebilst pret uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai, un puses turpina diskusiju par procesa detalizāciju.

Diskusijās ar FinTech nozares pārstāvjiem, Fintech Latvija asociāciju un Latvijas Banku tika panākta konceptuāla vienošanās par pakāpenisku patērētāju kreditētāju uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai. Lai nodrošinātu skaidru un prognozējamu pāreju uz jauno uzraudzības modeli, paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim. Pārejas periodā, sākot no 2027. gada, Latvijas Banka veiks uzraudzības funkcijas, piemērojot PTAC izstrādātās vadlīnijas, savukārt no 2028. gada patērētāju kreditētāju uzraudzība pilnā apjomā pāries Latvijas Bankas kompetencē.