• Tweet

Maija sākumā pārsteigumu sagādāja divas koalīcijā esošās partijas – Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) parakstīja Saprašanās memorandu, tādējādi vienojoties par līdzīgu redzējumu Latvijas efektīvākai izejai no jaunā koronovīrusa radītās krīzes.

Memorands paredz kopīgu makroekonomikas politiku straujākai valsts ekonomikas attīstībai pēc COVID-19 pandēmijas noslēguma. Parakstītais memorands paredz to, ka valdībai ir jāpārskata iepriekšējo gadu pieeja fiskālās disciplīnas jautājumos, izmantojot iespējas, ko nodrošina dalība eirozonā.

“Toreiz tā bija asimetriska krīze, un Latvija cieta no ekonomiskā burbuļa, kas saistījās ar “jostu savilkšanu” jeb iekšējo devalvāciju, kas noveda pie iedzīvotāju ienākumu samazināšanās. Rezultātā Latvija emigrācijā zaudēja 10-15 procentus iedzīvotāju. COVID-19 krīze ir simetriska krīze, kas skar visas valstis, līdz ar to izeja ir nevis “sajozt jostas”, bet tieši pretēji – stimulēt publisko pieprasījumu,” pausts memorandā.

Lai to nodrošinātu, tiek norādīts, ka ir būtiski pārskatīt valsts fiskālo politiku. “Finanšu ministrijas šī brīža stratēģija periodam līdz 2023. gadam Latvijas ekonomikas atjaunošanai paredz krietni mazāk resursu par 25 procentiem no IKP. Šī mērenā stratēģija būtu jāmaina,” minēts Saprašanās memorandā.

Memorandā arī norādīts, ka ar pabalstiem valdībai jāturpina sniegt atbalsts krīzes situācijā nonākušajiem darba ņēmējiem, ģimenēm un uzņēmumiem. Ir jāpaplašina nozaru atbalsta pakotnes, piemēram, kultūras un sporta darbiniekiem, lauksaimniekiem un pašnodarbinātajiem, ir jānodrošina nodokļu atlikšana.

Savukārt publisko pasūtījumu jānodrošina, izmantojot Valsts Kases aizdevumu un ES struktūrfondu iespējas, īpaši izceļot pašvaldību attīstības projektus, kas būtu realizējami ātri, stimulējot publisko pieprasījumu jau šogad un nākamā gada pirmajā pusē.

Lai arī citas koalīcijas partijas, vaicājot par JKP un Nacionālās apvienības noslēgto memorandu saistībā ar rīcību ekonomikas atbalstīšanā, nesniedz plašāku atbildi par to, kāpēc ciešāku pozīciju esošās koalīcijas ietvaros noslēgušas tikai divas partijas, īsti nav saprotama arī Nacionālās apvienības motivācija iesaistīties šajā duāli vērtējamā savienībā. Atšķirībā no JKP, Nacionālās apvienības sniegums ir pietiekami stabils, lai arī ne īpaši pamanāms.

Ir acīmredzams, ka ciešāka sadarbība vairāk nepieciešama tieši Jaunajai konservatīvajai partijai, kuras pozīcijas koalīcijā ir samērā nestabilas – dažādi skandāli un iespējamā saistība ar bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu, kurš iesaistīts kukuļošanas lietā, – zināmā mērā apdraudējušas JKP atrašanos valdībā.

Par to, ka JKP šīs memorands bijis nepieciešams vairāk, liecina arī fakts, ka tā šo ziņu pastiprināti reklamējusi sociālajā tīklā “Facebook”, izterējot par to līdz pat 300 eiro. Tajā pašā laikā Nacionālās apvienība par šo sadarbību paziņojusi visai atturīgi – par to pat nav atrodama informācija Nacionālās apvienības mājaslapā.

Tā vien šķiet, ka JKP izmisīgi meklē izeju no esošās situācijas, kad uzticība partijai strauji sarūk un tā, lai celtu savu reitingu, izlēmusi izmantot ne to pamanāmāko, bet visnotaļ stabilāko koalīcijas spēku – Nacionālo apvienību.

Īsti gan nav skaidrs, kāds ir NA labums no pietuvināšanās JKP ietekmes orbītai – vai tiešām šāda lēmuma pieņemšana varētu būt kā īpaši, piemēram, finansiāli vai ar rožainiem nākotnes solījumiem veicināta?

Foto: F64