Ušakovs savulaik akceptējis “Rīgas Centrāltirgus” darījumu ar deviņu miljonu zaudējumu
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) atstājis mantojumu, kas var pašvaldībai nest vairāk nekā deviņu miljonu zaudējumus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Runa ir par ilgtermiņa saistībām Centrāltirgū, kurām beidzoties pašvaldības uzņēmumam būtu privātajai kompānijai jāatmaksā ieguldītais, un uzceltu ēku gadījumā tās jāatpērk. Šāds līgums varēja tikt noslēgts tikai pie viena nosacījuma, Ušakovs ir bijis īpaši labvēlīgi noskaņots pret šo tirgus nomnieku. “Nekā personīga” izpētītais aizved līdz Ušakova kādreizējā padomnieka Ērika Teilāna biznesa interesēm.
Vairāk nekā hektāru lielajā rūpniecības preču tirgū tikai dažās no padomju laikā uzslietajām būdām notiek tirgošanās pamatā ar drēbēm, sadzīves priekšmetiem un autolietām. Ķieģeļu ēkas – nolietotas un tukšas, teritorija nav labiekārtota.
Rūpniecības preču tirgus atrašanās ir stratēģiski labā vietā. 2013.gadā tika sludināts konkurss, kur meklēja šīs teritorijas attīstītāju. Pieteicās un uzvarēja viens pretendents, Igaunijā reģistrēta kompānija “Promenex OU”.
Igaunijas uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Igaunijas kompāniju dibina tikai dažus mēnešus pirms līguma parakstīšanas ar Centrāltirgu. Lai gan tas bija tikko dibināts un tam nebija nekādas pieredzes, akcionāra pārstāvis Nils Ušakovs darījumu akceptēja.
Līguma termiņš sākotnēji bija 12 gadi. Vienošanos parakstīja Igaunis Akis Kracht. Uzņēmumam noteica nomas maksu 100 000 gadā. Nomnieks apņēmās iekārtot stāvvietas un modernas tirdzniecības vietas. Ja kaut kādu iemeslu dēļ līgumu nāktos lauzt, Centrāltirgum būtu jāatmaksā “Promenex” ieguldījumi. Drīz vienošanos paplašināja ar vēl vairākām stāvvietām un lielu tirdzniecības centru. Līgumu pagarināja uz 3o gadiem. Ja ēkas uzceltu, tās Centrāltirgum būtu jāatpērk.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) norāda: “Tas absolūti ir neveiksmīgs stāsts. Tas galīgi nav izdevīgi priekš pilsētas. Īpašuma departaments viennozīmīgi visu laiku, kamēr es to arī vadīju, un arī tagad stāv pozīcijā, ka tai normai nav līgumā jābūt.”
Vaicāts, vai viņam ir nojausma, kas stāv aiz Igaunijas kompānijas, viņš atbild: “Man nav nojausma. Bet es saprotu, ka aiz tās idejas par intermodālo satiksmes mezglu stāv viena lielveikala būvniecība. Man ir šaubas, vai tā ir laba ideja, kāpēc valde akceptēja, ka tirgus teritorijā jābūt veikalam.”
“Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka “Promenex” bija uzsācis sarunas ar “Maximu Latvija”, lai rūpniecības preču tirgū būtu lielveikals. Pēc līguma darbības beigām, ēkas būtu Centrāltirgum jāatpērk.
Tirgū vēl līdz pavasarim saimniekoja Nils Ušakovs. Taču viņš pārcēlās uz Briseli un viņa vietā stājās Vadims Barraņiks. Barraņiks sešus gadus veco līgumu nolēma lauzt, jo vienošanos uzskatīja par Centrāltirgum neizdevīgu.
“Dot iespēju ieguldīt un pēc tam uzlikt pašvaldībai par pienākumu to apmaksāt absolūti nebūtu ne godīgi, ne saprātīgi, ne arī būtu kāda interese,” norāda Barraņiks.
Līguma izpilde bija Ušakovam svarīga. Tobrīd Rīga bija bez vadības, Dainis Turlais bija nogāzts, Burovam trūka atbalsts. Ušakovs prasīja Burovam nodrošināt līguma turpināšanu Centrāltirgū, pretī solot “Saskaņas” balsis par viņu kā mēru. Bet par Burovu nobalsoja arī Barraņņiks ar pārējiem neatkarīgajiem deputātiem.
Barraņiks neatkāpjas no līguma pārskatīšanas un augustā Centrāltirgus valdei lūdzis izvērtēt divus scenāriju – vai izslēgt strīdīgo pantu, vai līgumu lauzt. Būvatļauja beidzas pēc trīs mēnešiem, un nekādi būvniecības darbi joprojām nav uzsākti.
“Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks: “Plānotais projekta apjoms ir deviņi miljoni, pat nedaudz pāri. Tādas naudas mums nav. Tātad paši mēs to attīstīt nevaram. Ja tas projekts notiek, tajā apjomā arī īstenots, tad tas varētu būt plus. Kaut vai, ja mēs runājam par cilvēku plūsmu.
“Nekā personīga”: Investors no Igaunijas. Esat papētījis viņu?
“Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks: Es personīgi neesmu viņu pētījis.
“Nekā personīga”: Jūs teicāt, ka līgums ir izdevīgs pašvaldības uzņēmumam. Tad jau jūs zināt arī viņa spējas.
“Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks: Es teicu, ka, ja mēs meklējam iespējami labāko risinājumu, tad mēs arī varam tā teikt, ja vien mēs izņemam laukā centrāltirgum ne pārāk izdevīgos punktus. Patiesībā attīstīt šo teritoriju būtu izdevīgi.
Igauņu kompānijas meitas uzņēmuma “Promenex” juridiskā adrese ir Centrāltirgū. Tomēr valdes locekli Maksimu Rjabčikovu šeit sastapt neizdodas. Rjabčkovs ir saistīts arī ar citu nomnieku ”Kaufmann Concepts”, kam iznomāts Vidzemes tirgus. Ar tirgu apsaimniekošanu saistītie uzņēmumi aizved līdz uzņēmējam un bijušajam Ušakova padomniekam Ērikam Teilānam.
Visdrīzāk lielveikala būvniecība bija galvenais “Prominex” mērķis. Taču projekts iestrēga, un nekas nav uzbūvēts. “Maxima Latvija” atklāj, ka sarunas par lielveikalu rūpniecības preču teritorijā tiešām notikušas vairāku gadu garumā. Taču sadarbība šogad pārtrūkusi.
“Un “Maxima” bija iezīmēta kā attīstītājam visvēlamākais nomnieks, notika savstarpēju dokumentu apmaiņa. Taču nekādas vienošanās, ne nodomu protokola, ne priekšlīguma izskatā panāktas netika,” atklāj SIA “Maxima Latvija” valdes loceklis Jānis Vanags.
“Nekā personīga” rīcībā neoficiāla informācija, ka sarunas “Promenex” vārdā ar “Maxima Latvija” veica uzņēmēja Teilāna uzticības persona Boriss Carjovs. Viņa vārds tika minēts arī “Rīgas satiksmes” nanotehnoloģiju shēmās.
Barraņiks gaidīs no Centrāltirgus vadības aprēķinus, ko tirgus zaudēs, vienošanos laužot, un kādi kontroles mehānismi līguma turpināšanas gadījumā. Viņš gala lēmumu sola šī mēneša beigās. “Nekā personīga” zināms, ka neapmierinātību ar Burova solījuma nepildīšanu paudis Ušakovs un pagājušajā nedēļā to izteicis mēram tikšanās laikā Rīgā. Burovs to noliedz.
Ērika Teilāna deklarēta dzīves vieta ir Monako. Pēc “Nekā personīga” rīcībā esošās informācijas, viņš bagātajā kalnu valstī arī pavada lielāko daļu laika. Ušakovs uz “Nekā personīga” nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.
Centrāltirgus akcionāra pārstāvis Baraņņiks “Nekā personīga” sacīja, ka ar Vidzemes tirgus nomnieku, kas iespējams arī saistīts ar Teilānu, līgums beidzas šogad un tas noteikti netikšot pagarināts. Bet uz šo kādreiz tik labo vietu pašā Rīgas centrā tikšot rīkota izsole par ilgstošām nomas tiesībām.
Vēl par tēmu:
2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālāk
