Urbanovičs: Saeimā šī ākstīšanās ar attālināto likumu pieņemšanu ir izdevīga
Attālinātā e-Saeima nav nopietns likumdošanas darbs – tā ir profanācija, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Vaicāts, vai jāatjauno Satversmes 81. pants, lai noteiktos brīžos valdība varētu pieņemt Saeimas vietā lēmumus ar likuma spēku, Urbanovičs teica, ka atbalstītu to, bet tikai ārkārtas situācijā, nevis parlamenta brīvdienās, kā tas bija līdz 2004. gadam, kad 81. pants tika izmantots, lai pieņemtu lēmumus ar likuma spēku, apejot Saeimu.
“Jo šā vai tā parlaments tikai akceptē to, ko ir pieņēmusi valdība. Vai arī imitē diskusiju un beigās tik un tā akceptē to, ko pieņēmusi valdība,” piebilda politiķis.
“Es kā opozicionārs ar pieredzi varu pateikt, ka vēlētājiem, kuru partijas ir pārstāvētas valdībā, intereses tiek ignorētas vēl trakāk. Jo viņi kļūst līdzatbildīgi tam, ko ar viņiem dara – līdzatbildīgi visām tām politiskajām izvirtībām, kas notiek. Viņi balsoja par atraktīviem aktieriem, par mūžīgajiem tiesiskuma nagu maucējiem, par atriebējiem. Taču, kad šie atriebēji nonāk pie varas, tieši viņu vēlētāji jūtas vissliktāk, jo pie tā, kas notiek, viņi ir līdzatbildīgi,” uzsvēra Urbanovičs.
Savukārt runājot par iespējamo jauno emigrācijas vilni pēc Covid-19 krīzes, viņš norādīja, ka varas attieksme ir svarīga lieta, skaidrojot, ka tie, kas atbraukuši tagad, Covid-19 laikā, no Anglijas, Īrijas, Zviedrijas, salīdzina, kāda ir varas attieksme pret cilvēkiem. “Runa nav tikai par naudu. Latvijā attieksme ir nepatīkama,” piebilda politiķis.
“Tas, ko viņi dara ārzemēs, ir smags darbs, ko var salīdzināt ar padomju laika braukšanu pēc „garā rubļa” uz ziemeļiem. Viņi brauc sapelnīt, lai ir ko atsūtīt uz Latviju saviem mīļajiem, arī lai kaut ko iekrātu mierīgām vecumdienām vai arī kāda rūpala uzsākšanai. Būtībā tie ir tādi kā līdumnieki, un cepuri nost viņu priekšā! Man vislabāk patiktu, ja viņi paliktu šeit un nevis sūkstītos, cik slikti iet, bet mainītu lietu kārtību. Savukārt uzņēmējiem vajadzētu nevis domāt, kā apiet likumu, bet mainīt likumdevēju, kurš šos greizos likumus pieņem, pieprasīt, lai likumi ir tādi, kurus ir ērti, patīkami un droši pildīt. Taču aizbraucēji ir tie, kas mazina spiedienu uz varu. Līdz ar to varai ir izdevīgs katrs aizbraucējs. Projām aizbrauc liela daļa protesta, liela daļa dusmu aizbrauc projām,” sacīja Urbanovičs.
“Skatos, ka ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē visa veida priekšniekiem šī Covid-19 krīze ir ļoti izdevīga – viņi var komandēt. Un cilvēki sēž un domā: „Ej nu zini? Varbūt politiķi zina ko tādu, ko mēs nezinām? Man nepatīk, bet labāk es paklusēšu.” Ir tāda sajūta ‒ kamēr tie četri miljardi nebūs iztērēti, pandēmija nebeigsies – pandēmija beigsies ar pēdējo eirocentu, kas tiks izlietots cīņā pret pandēmiju. Kuram ir neizdevīgi? Saeimā šī ākstīšanās ar attālināto likumu pieņemšanu ir izdevīga. Te man ir ieslēgts mikrofons, te izslēgts, es varu runāt, bet nezinu, vai mani dzird, nevar ne strīdēties, ne izteikt savu sajūsmu par oponenta argumentiem. Tā ir tāda niekošanās. Videokonference nav parlamentārā darba augstākais sasniegums, tā ir profanācija. Atliek tikai akceptēt jebko, ko piedāvā valdošie. Parlamentam būtu jābūt tai vietai, kur notiek sabiedriskais audits visam, ko dara vara. To nav iespējams veikt attālināti. Un varai ir labi – ne tikai Latvijā, bet tāpat Krievijā, ASV un citur. Pašlaik viss notiek vienos vārtos, ir absolūts ceļa rullis, kas iet pāri smadzenēm. Cilvēku zemapziņā ir protests, taču, vai tas aizies līdz apziņai, to vēl nevar zināt,” izteicās Saeimas deputāts.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākNedēļa būs silta un nokrišņiem bagāta
Šīs nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā ietekmēs ciklons. Debesis bieži būs apmākušās, mākoņi nesīs lietu, slapju sniegu, vietām gaidāma arī atkala, kas padarīs atsevišķus...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā saglabāsies silts un mitrs laiks
Nedēļas nogalē gaidāms pārsvarā mākoņains laiks un nokrišņi visā valsts teritorijā – lietus, smidzināšana un vietām arī slapjš sniegs. Pūšot galvenokārt lēnam vējam, daudzviet...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālāk
