• Tweet

660 augsta riska uzņēmumi aizvien nav informējuši par patiesajiem labuma guvējiem, šorīt intervijā Latvijas Radio atklāja Uzņēmuma reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Kā zināms, šogad jūlijā stājās spēkā izmaiņas, kuru mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.

Izmaiņas paredz, ka likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām noteikto pienākumu izpildei būs tiesības tiešsaistes formā pieprasīt un saņemt informāciju no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Tāpat precizētas citas normas, kas saistītas ar nepieciešamību izvērtēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Jaunās normas ir saistošas visām Reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitas uzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām SIA un AS, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.

Iepriekš tika lēsts, ka likvidācija draud 900 uzņēmumu, kas neatklāj savus “īstos” īpašniekus.

Kā šorīt intervijā atklāja Paidere, uzņēmumu reģistrs konstatējis 660 augsta riska uzņēmumus, kuri neatklāj savus patiesos labuma guvējus.

Tuvojoties beigām termiņam, kad šiem uzņēmumiem jāreaģē uz UR brīdinājumu, varētu sekot lēmumi par darbības apturēšanu – UR sāks likvidācijas procesu.

Jau vēstīts, ka reģistra uzdevums arī turpmāk būs reģistrēt un izsniegt informāciju. Būtiski uzsvērt, ka turpmāk, reģistrējot jaunas juridiskās personas vai reģistrējot izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, valsts notāriem būs tiesības pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par PLG. Faktisko apstākļu vērtēšana arī turpmāk būs tiesībsargājošo iestāžu, Finanšu izlūkošanas dienesta ziņā. Reģistrs izmeklēšanas darbības neveic. Taču tiks izveidots efektīvs informācijas apmaiņas mehānisms, iesaistot arī privāto sektoru. Rezultātā tiesībsargājošās iestādes tām nepieciešamo informāciju saņems efektīvāk. Norādāms, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu Reģistram fiziskajai personai piemērojama kriminālatbildība – tagad līdz diviem gadiem cietumā.

Foto: Pixabay