• Tweet

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien piedāvājis Londonai piekāpšanos prasītajās Eiropas Savienības (ES) reformās pirms plānotā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā.

“Būt vai nebūt kopā, tāds ir jautājums,” izmantojot slaveno Viljama Šekspīra frāzi, tviterī paziņoja Tusks, atklājot savus ierosinājumus Lielbritānijai.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons jau atzinis, ka Tuska piedāvājums iezīmē ievērojamas pārmaiņas, tomēr piebildis, ka vēl ir daudz darāmā pirms vienošanās panākšanas.

Priekšlikumi, kas tika apspriesti starp Londonu un Tuska biroju, ir atbilde uz Kemerona četrām lielajām reformu prasībām konkurētspējas, suverenitātes, sociālās drošības un ekonomiskās pārvaldības jomās.

Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES. Viņš ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.

Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eiro zonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nepiedalīties “aizvien ciešākas savienības” veidošanā un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no citām ES dalībvalstīm.

Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm, tostarp strādājošajiem imigrantiem. Šī prasība tika uztverta kā apdraudējums darbaspēka kustības brīvībai, kas ir viens no ES lolotākajiem sasniegumiem.

Ierosinājumi paredz “drošības mehānisma” izveidošanu, lai tiktu galā ar lielo un ieilguši darba meklētāju pieplūdumu Lielbritānijā no citām ES valstīm. Tas ļautu valstij ierobežot sociālo atbalstu strādājošajiem imigrantiem līdz četriem gadiem. Tiesa, šim priekšlikumam nepieciešams pārējo ES valstu atbalsts.

Runājot par “aizvien ciešākas savienības” principu, Tuska priekšlikumos norādīts, ka atsauce uz šo konceptu ES līgumos nav ekvivalents politiskās integrācijas mērķim.

Tuska priekšlikumos ietilpst arī tā dēvētās sarkano kartīšu sistēmas ieviešana, kas dotu dalībvalstu parlamentiem tiesības nobloķēt vai labot Briseles likumdošanas iniciatīvas.

Ekonomiskās pārvaldības jomā Tuska priekšlikumos ir ņemtas vērā arī Londonas bailes, ka vēl lielāka eiro zonas integrācija, kurā Lielbritānija neietilpst, varētu kaitēt tās interesēm.

Tuska priekšlikumi tagad tiks apspriesti ES dalībvalstu vidū un nākamajā ES samitā 18. un 19.februārī.

Foto: https://www.flickr.com/photos/ec1jack/17882813502/ / https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/