Tavars: Novadu reformas būtība ir vienkārši ar flomāsteru pārzīmēt karti
Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu koalīcija dara visu, lai alternatīvs viedoklis nebūtu dzirdams, intervijā “Neatkarīgā” norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Vērtējat attālināto darbu e-Saeimā, viņš uzsvēra, ka Saeimas kārtības rullī ir ierakstītas procedūras, kā jānotiek Saeimas sēdēm, taču tas, kas notiek pašlaik, nepavisam neatbilst šim dokumentam: “Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) būtu jābūt stingrai Saeimas kārtības ruļļa sardzei, taču normas netiek ievērotas. Arī Satversmei e-Saeima ir neatbilstīga. Valdošajai koalīcijai bija jārosina un Saeimai bija jāveic attiecīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī, ka ārkārtas laikā strādājam digitālā platformā. Taču tas netiek darīts. Pietrūkst vārdu, lai pieklājīgi nosauktu to, kas notiek.”
Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, kuru šobrīd pieņem Saeimā, viņš norādīja, ka ir ļoti jūtams, ka tiek darīts viss, lai alternatīvs viedoklis nebūtu dzirdams, ‒ viedoklis, kas nesakrīt ar ministra un valdošās koalīcijas viedokli, tiek vienkārši izslēgts. “Tas notiek regulāri. Tik cinisku attieksmi neesmu iepriekš redzējis. Mums šī nav pirmā reize opozīcijā, bet tā, kā notiek tagad, tas ir vājprāts,” uzsvēra Tavars.
“Gan no paša sākuma, gan arī pašlaik netiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis. Uz konkrētiem jautājumiem pašvaldību pārstāvjiem netiek sniegtas atbildes. Un nav atbildes arī uz pašu galveno jautājumu: „Kas cilvēkiem paliks labāk pēc šīs reformas?” Mēs vaicājam, vai ir kādi aprēķini, bet mums atbild, ka izglītības sistēma kļūšot labāka. Kas būs labāk? Ja tiks likvidēti 60% skolu, tas nozīmē, ka būs labāk? Vai tas, ka tiks slēgtas slimnīcas un cilvēkiem būs jābrauc ārstēties uz Rīgu, nozīmē, ka būs labāk? Vai komunālie maksājumi paliks labāki? Kas Ikšķilei paliks labāks? Kas Koknesei paliks labāk, kad to ievietos bijušajā Stučkas rajonā? Ikviens kandavnieks ir vienmēr zinājis, ka ir piederīgs Kurzemei, nevis Zemgalei. Kas Kandavā uzlabosies, ja to pievienos pie Tukuma? Tagad krīzes laikā ir redzams, ka mazās pašvaldības sniedz tik ātrus, efektīvus pakalpojumus, ka neviena lielā ne tuvu netiek līdzi. Tās ir pārtikas pakas, pusdienas bērniem, sociāla palīdzība senioriem, atbalsts daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem un visāda veida atbalsts iedzīvotājiem. Tāpat arī uzņēmējiem – mazā pašvaldība skatās, kā var palīdzēt un palīdz. Tikmēr Rīgā tagad valda Saeimas valdošā koalīcija. Kāds Rīgā ir atbalsts? Nekāda. „Atbalsts” bija sabiedriskā transporta reisu samazinājums, lai visi tie, kam ir jābrauc, autobusā stāvētu saspiesti kopā. Tās reformas būtība ir vienkārši ar flomāsteru pārzīmēt karti,” komentēja politiķis.
“Arī tāds prastums, kāds tagad lien ārā no augstākās lēmējvaras, iepriekš nav pieredzēts. Ja parlaments neievēro pats savu kārtības rulli, kā var prasīt, lai sabiedrība ievēro likumus? Šīs kļūdas, ko valdošā koalīcija pašlaik pieļauj, vēlāk būs jālabo. Šī kļūdu labošana mūsu valstij maksās ļoti dārgi. Ar bažām gaidu to brīdi, kad atkal būs vaļā visas robežas. Iespējams, ka būs ļoti liels emigrācijas vilnis,” pieļāva politiķis.
Viņš norādīja, ka galvenais cēlonis būs tāds, ka ļoti daudzi cilvēki būs palikuši bez darba. “Jo ļoti daudzi uzņēmēji būs spiesti aizvērt vai jau ir aizvēruši savus iestādījumus un ražotnes. Aizvērsies arī uzņēmumi, kas ražo eksportam, rada augstu pievienoto vērtību un atnes valstī naudu no ārpuses. Importa īpatsvars mūsu ekonomikā ir milzīgs, un to kompensēt var, tikai palielinot eksportu. Īpaši tagad pandēmijas laikā jāatbalsta uzņēmumi, kas ražo iekšējam tirgum – tas ir tautas dzīvotspējas nodrošināšanai. Bet pašlaik koalīcija nestrādā nevienā no šiem virzieniem. Valsts ārējais parāds neizbēgami palielināsies. Ja aizņemtā nauda netiks ieguldīta jomās, kas ar laiku var nest labumu mūsu ekonomikai, ja tā tiks izķinķelēta kāda Skultes termināļa būvē, tad būs slikti. Tādi projekti kā Skultes terminālis ietekmēs ekonomiku ar mīnusa zīmi – tas var būt otrs OIK, jo gāze paliks dārgāka un cilvēkiem rēķini kļūs lielāki. Mēs redzam, ka koalīcija izlieto aizlienētos miljardus pēc tikai sev zināmiem kritērijiem, tāpēc nekas labs nav sagaidāms,” pieļāva Tavars.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Satversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālāk
