• Tweet

Vairāku līderu aiziešanai no Ingunas Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai visticamāk pamatā tiešām ir satraukums par nesaprotamu finansējumu, kas ieplūst ne tikai partijas, bet arī «Tautas kustības No sirds Latvijai» kasē.

Par to liecina ne tikai tas, ko paši no partijas aizgājušie teikuši par savas rīcības motīviem, bet arī sabiedrībai līdz šim nezināmi fakti. Tos NRA.lv darīja zināmus No sirds Latvijai biedri, kuri pagaidām vēl svārstās – palikt vai nepalikt t.s. Sudrabas partijas rindās.

Tabu tēma

Izrādās, Liene Cipule partiju bijusi spiesta atstāt tad, kad, izsūtot e-pasta vēstules, mēģinājusi uzsākt partijas biedru diskusiju tieši par finansējumu. Viņa sākusi interesēties, kādas summas ienāk partijas kasē, bet kādas saņem «Tautas kustība» ar tādu pašu nosaukumu kā partija un kā šīs naudas plūsmas atšķirt.

Partiju un biedrību finansēšanas un finanšu atskaišu kārtība ir pilnīgi atšķirīga – partijas nedrīkst pieņemt ziedojumus no ārvalstīm, no juridiskām personām, no starpniekiem; summas ir ierobežotas, un paši ziedotāji tūlīt kļūst publiski zināmi. Turpretī biedrībām šādi ierobežojumi un atklātības prasības nepastāv.

Jāatgādina, ka pēc aiziešanas no partijas L. Cipule teica, ka vēlējusies saņemt no partijas valdes skaidrojumu par «nesaprotamiem ziedojumiem» un atsevišķiem partijas deputātu kandidātiem, taču «es saņēmu diezgan nepatīkamu spiedienu no valdes locekļiem, un tas šajā situācijā man ir nepieņemams».

Kā norādīja NRA avoti, «nepatīkamais spiediens» izdarīts tieši tad, kad deputāta kandidāte ar augsto 3. kārtas numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā mēģinājusi saprast, kā atšķirt partijas finanses no «Tautas kustības» finansēm.

Savs finansists

Savukārt partijas neskaidrais finansējums, kas radīja plašu masu mediju rezonansi, kad dažu dienu laikā No sirds Latvijai kasē pēkšņi ienāca 120 000 eiro, turklāt vairākas sabiedrībā nepazīstamas personas ziedoja līdzīgas, ļoti lielas summas (14 000 vai 15 000 eiro), parādījās pēc tam, kad I. Sudraba pēkšņi nomainīja par partijas finansēm atbildīgās personas. Proti, uzreiz pēc partijas dibināšanas kongresa valde noteikusi, ka atbildīgais par partijas budžetu un finanšu piesaisti saprotamu iemeslu dēļ būs Viesturs Tamužs (finansists, kuram ir pieredze lielu uzņēmumu vadībā; dibināšanas kongresā pārliecinoši ievēlēts partijas valdē, faktiski uzskatīts par otro vai trešo cilvēku partijā), savukārt par «Tautas kustības» finansistu iecelts partijas valdes loceklis, uzņēmējs Aldis Kromans.

Tomēr valdes sēdē, kas sasaukta īsi pirms Jāņiem, I. Sudraba pēkšņi paziņojusi, ka turpmāk atbildīgais par partijas budžetu būs Jorens Raitums. Daži valdes locekļi iebilduši, ka J. Raitums nav pat partijas biedrs, tomēr pēc I. Sudrabas uzstājības par jauno partijas kasieri iecelts J. Raitums.

Publiska informācija liecina, ka J. Raitums ir ar miljonāru Jūliju Krūmiņu cieši saistīts finansists. Piemēram, datu bāze Firmas.lv liecina, ka līdz 2012. gada beigām viņš bija SIA MC Turaida Property vienīgas īpašnieks un vienīgais valdes loceklis, bet tad par šīs uzņēmējsabiedrības vienīgo īpašnieci kļuva J. Krūmiņa meita un aktīvu pārvaldītāja Maija Čerņavska.

SIA MC Turaida Property nesen iekļuva skaļā preses skandālā, jo bija lēti ieguvusi zemi Jūrmalā, izcilā vietā, netālu no miljonāra J. Krūmiņa pašreizējiem īpašumiem. Mediji izteica aizdomas, ka lēti šo zemes gabalu J. Krūmiņa meitas uzņēmums ieguvis tāpēc, ka J. Krūmiņš vēlēšanās finansiāli atbalstījis Jūrmalas mēra partijas biedreni Ivetu Griguli. Turpretī pats Jūrmalas mērs norādīja, ka zemes gabals par minēto cenu nopirkts atklātā izsolē.

Tāpat J. Raitums un M. Čerņavska vēl pērn bija valdes locekļi SIA MC Horeca Holding, kas presē izreklamēts kā J. Krūmiņa un uzņēmēja Gunāra Ķirsona biznesa kopprojekts.

Kā zināms, M. Čerņavska ir līdzīpašniece tēva J. Krūmiņa nekustamajā īpašumā – Garkalnes novada Senču Silā – reģistrētajā uzņēmumā MISX, kurā I. Sudraba savukārt ir valdes locekle.

Interesanti, ka partijas No sirds Latvijai oficiālajā mājaslapā arī uzņēmējs Aldis Kromans vairs netiek uzrādīts kā partijas valdes loceklis, lai gan Firmas.lv viņš joprojām par tādu atzīts un nekas nav dzirdēts, ka arī viņš būtu partiju atstājis.

Tikmēr pats J. Krūmiņš speciāli sagatavotā «viedokļrakstā» uzsver, ka Sudrabas partiju pats nav sponsorējis «ne ar vienu eirocentu». Savukārt uz jautājumu, vai tiešām bez viņa līdzdalības Sudrabas partija guvusi tik dāsnu sponsoru atbalstu, J. Krūmiņš atzīst to, par ko jau ilgi tiek runāts politiskajās aprindās: «Esmu ticies ar draugiem un partneriem – tāpat kā savā laikā, kad veidojās partija Saimnieks un Ainara Šlesera Pirmā partija, esmu ar Ingunu Sudrabu iepazīstinājis uzņēmējus, un tālāk jau pati Sudrabas kundze ir stāstījusi viņiem par savu programmu. Esmu runājis arī ar stividoriem, bet viņi tā kā nedaudz raustās, jo jāsaprot, ka Rīgas brīvosta pieder Rīgas domei, bet tajā valda Saskaņas centrs. Var sanākt nelāgi… Ja Sudraba man lūgs, es arī kaut ko noziedošu.»

Repšes jaunrade

No sirds Latvijai un Einara Repšes vadītā partija Latvijas attīstībai finanšu piesaistei izmanto līdzīgu shēmu, kad paralēli pastāv gan biedrība, kurai nav ziedojumu pieņemšanas ierobežojumu, gan partija, kurai ne tikai ir ļoti stingri ierobežojumi, bet arī stingras atklātības prasības, kas sabiedrībai ļauj operatīvi kontrolēt partijas finansētājus. Jāatgādina – kad atklājās E. Repšes vadītās biedrības Nākotnes forums finanses (biedrībām tas jāatklāj reizi gadā līdz 1. aprīlim, bet partiju finansētāji jāatklāj nekavējoties), tad kļuva skaidrs, ka biedrība 2013. gadā ziedojumos saņēmusi krietni vairāk nekā partija Latvijas attīstībai visā tās pastāvēšanas vēsturē. Proti, biedrībai 2013. gadā ziedots 363 000 latu jeb 519 000 eiro. Ziedotāji pārsvarā bijušas juridiskas personas (visvairāk – 100 000 latu –ziedojusi Valērijam Belokoņam piederošā AS Baltic International Bank).

Turpretī partijai Latvijas attīstībai 2013. gadā bija ziedots 49 000 eiro, bet visā partijas pastāvēšanas vēsturē līdz šim brīdim – 354 000 eiro.

Partijas jaunrade

Tomēr starp abu partiju finansēšanas shēmām pastāv arī ļoti būtiska atšķirība. E. Repšes partija Latvijas attīstībai un biedrība Nākotnes forums savos dokumentos uzrāda līdzīgus, tomēr niansēs atšķirīgus mērķus un uzdevumus. Piemēram, Latvijas attīstībai statūtos noteikts, ka «partijas darbības mērķis ir veidot Latviju par uzņēmīgu, izglītotu, veselu un pašapzinīgu cilvēku valsti».

Turpretī starp I. Sudrabas vadītajām «Tautas kustību» un partiju vispār nekādu atšķirību nedrīkst būt, jo partijas No sirds Latvijai statūtu 1. punktā noteikts: «Politiskā partija No sirds Latvijai ir politiska organizācija, kas dibināta, lai ar politisku darbību īstenotu «Tautas kustības No sirds Latvijai» paustās Latvijas iedzīvotāju intereses.» Savukārt partijas uzdevums Nr. 1 ir «īstenot biedrības gribu un idejas».