• Tweet

Banku prasības attur ārvalstu investorus, intervijā “Neatkarīgajai” atzina bijušais politiķis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju piesaistes nodaļas investīciju projektu vadītājs Aigars Štokenbergs.

“Piemēram, mums ir investors, kas ir gatavs būvēt 200 tūkstošu kvadrātmetru platības Rīgā. Vai arī virkne citu investoru: Rīgas brīvosta joprojām ir pievilcīga vide investīcijām. Taču ir viens objektīvs kavēklis investīciju piesaistei: mums ar katru dienu samazinās iespējas investoram atvērt kontu bankā. Žēl darba, kas ieguldīts, investori negrib gaidīt mēnesi, kamēr atvērs kontu. Viņi apvainojas, sakot – jūs laikam uzskatāt mūs par kaut kādiem ākstiem, es netērēšu ar jums laiku. Es nevaru saukt klientu vārdus un nevaru nosaukt bankas, bet vismaz trīs gadījumi tikai novembrī tādi ir bijuši,” atzina Štokenbergs.

“Es ar abām rokām aplaudēju tam, ka ir aizplūdusi netīrā nauda no Latvijas bankām un aizgājuši “čaulas” uzņēmumi. Bet es runāju par jauniem investoriem, kas nāk no Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Es nerunāju par Kipru, Panamu un tamlīdzīgi. Es runāju par lielām valstīm un par uzņēmumiem, kuriem citviet Eiropā ir simtiem miljonu eiro apgrozījums,” turpināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju piesaistes nodaļas investīciju projektu vadītājs.

Runājot par to, par kāda apjoma investīcijām ir runa, viņš minēja Ventspils piemēru. “Ventspilī Itālijas uzņēmums ar desmitiem miljonu eiro apgrozījumu citās Eiropas valstīs vēlējās atvērt research&development centru sadarbībā ar Ventspils augstskolu, lai nodarbotos ar progresīvu tehnoloģiju izstrādi. Sākotnējais plāns bija uzņēmums ar 50 darbiniekiem, uz kura bāzes pēc tam iespējams visu arī ražot. Mēs jau neceram, ka kāds atnāks uzreiz ar diviem miljardiem. Var būt tā kā dāņu Jensen Metal, kurš sāka ar nelielu darbnīcu, bet tagad katru gadu pieinvestē pa vienam diviem miljoniem klāt. Skaidrs, ka investīcijas ir process. Bet, ja tevi aptur jau pirmajā piegājienā, tad ir skaidrs, ka vari vairs nenākt. Turklāt – jeb-kurš shēmotājs var apiet oficiālo konta atvēršanas procedūru. Savukārt es runāju par tiem, kas grib strādāt godīgi. Es ceru, ka Finanšu ministrija, Kontroles dienests, FKTK sanāks kopā un izstrādās vadlīnijas, kā neradīt apstākļus, lai visi investori vienkārši ietu Latvijai ar līkumu,” pauda Štokenbergs.

Pēc viņa sacītā, ārvalstu investoru vidē ir liela neizpratne, kāpēc lielās ražotnēs, jomās joprojām pastāv tāds veids kā mikrouzņēmumi.

“Es saprotu – ir solījums neķerties klāt nodokļiem, tos palielinot. Bet kāpēc netiek atcelts šis debilais mikrouzņēmumu nodokļu režīms? Kāpēc jāgaida vēl gads? Ikviens “gaišais” uzņēmējs pateiks, ka tas ir absurds – “mikrouzņēmēji” taksisti, piemēram, vai arī liels pasūtījums IT jomā tiek sadalīts pa kādiem “pelēkajiem” puišiem. Ja formāli runā par nodokļu vidi – jā, Latvija nodokļu konkurētspējas ziņā ir trešajā vietā Eiropā. Jā, to uzņēmēji novērtē. Lai gan ikvienam ir skaidrs, ka tas diferencētais neapliekamais minimums – tam arī bija jābūt ārpus nodokļu nemainīšanas solījumu iekavām -, kāpēc nevarēja vienkārši ieviest parastu progresīvo likmi no noteikta ienākumu sliekšņa un visiem vienādu neapliekamo minimumu? Bet tagad tikai grāmatvežiem galvassāpes… un nabaga cilvēkiem VID jāskaidrojas, no kurienes viņiem 40 eiro nodokļu parāds… Šīs lietas varbūt nav svarīgas ārvalstu investoriem, bet tās ir svarīgas mūsu uzņēmējiem,” atzina bijušais politiķis.