Stepaņenko: Kristīne var arī neiznākt no Dienvidāfrikas cietuma
Izglābt Kristīni Misāni ir Latvijas pašcieņas jautājums, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja pie Saeimas frakcijas nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko.
Runājot par Kristīnes Misānes lietu un Ģenerālprokuratūras vilcināšanos, deputāte norādīja, ka “visticamāk, Ģenerālprokuratūra nebija aizdomājusies, kas notiks ar Kristīni Misāni, ja Latvijas puse nepieprasīs viņu izdot tiesāšanai dzimtenē. Iespējams, viņi nodomāja: maznozīmīgs pārkāpums, nekas briesmīgs taču nenotiks,” pieļāva Stepaņenko.
“Mums trūkst starptautisko tiesību speciālistu, un prokuroram, iespējams, nebija vajadzīgo zināšanu… Mums nav nekādu līgumu ar DĀR, tāpēc turpmākā saziņa būs ļoti apgrūtināta. Bet es neticu, ka likumdevējs un izpildvara nevarētu izdomāt risinājumu šai situācijai. Es tiešām negribu nevienu vainot, izvērst politiskās cīņas vai salikt zīmogus, ka tā vai cita iestāde ir slikta un ka ģenerālprokurors jāsauc pie atbildības. Šobrīd svarīgāk ir iesaistīties pilnīgi visiem šīs problēmas risināšanā – neatkarīgi no politiskās pārliecības, jo laika ir ļoti, ļoti maz. Nav zināms, kurā brīdī notiks Kristīnes Misānes izdošana Dienvidāfrikai. Kam es negribētu piekrist, un to apgalvoja Ārlietu ministrija, ka šobrīd ir izsmeltas visas iespējas glābt Kristīni Misāni Dānijā un ka tagad “jāgaida Dienvidāfrika”. Tas ir nepieļaujami. Civilizētā sabiedrībā nav pieņemts tā vienkārši sēdēt, gaidīt un vērot, kā mūsu valstspiederīgā tiek pakļauta briesmām. Un slikti ir tas, ka šī situācija ilgst jau gadu, un tas ir akmens mūsu – deputātu – dārziņā, ka neesam tai pievērsuši uzmanību,” pauda deputāte.
Pēc viņas sacītā, iespējas diplomātiskā veidā izrunāt šo jautājumu ir mazas. “Domāju, patlaban vienīgā iespēja – šā jautājuma risināšanai jāsasauc visu attiecīgo Saeimas komisiju kopsēde, kurā piedalās arī Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. Nevis tā, ka visi nāk un izstāsta, kāpēc viņi kaut ko nevar izdarīt, bet gan visiem kopā izdomāt, ko un kā darīt. Tas ir ne tikai Kristīnes Misānes glābšanas jautājums, tas ir arī Latvijas pašcieņas jautājums,” uzskata Stepaņenko.
“Domāju, nevajadzētu būt nekādiem juridiskiem šķēršļiem, lai izlabotu kļūdu, kas bija pieļauta šā gada laikā attiecībā uz Kristīni Misāni. Bet slikti, ka šis mehānisms – palīdzēt – nestrādā pats par sevi, tam vajadzētu darboties kā pulkstenim, tiklīdz ar kādu mūsu pilsoni notiek kāda nelaime. Taču viss sāka notikt tikai tad, kad iesaistījās žurnālisti. Tas nav vienīgais gadījums, kad atlika žurnālistiem pieķerties pie ragiem, lai lieta sāktu virzīties uz priekšu,” norādīja politiķe.
“Turklāt – ja tiešām tā notiks, ka Eiropas Savienības pilsone tiks izdota soda izciešanai trešajā valstī, tā būs negatīva ziņa par Latviju. Ja ir politiķi, kurus neuztrauc viena atsevišķa cilvēka liktenis, tad varbūt lai viņi palūkojas uz situāciju no starptautiskā prestiža viedokļa. Mēs katru gadu maksājam dažus miljonus, lai turpinātu savu dalību dažādos starptautiskos klubiņos, lai “izskatītos labi” un būtu pareizajā kompānijā. Nu tad šis jautājums ir tieši mūsu primārais valsts pašcieņas jautājums. Mums trūkst starptautisko tiesību speciālistu, trūkst finansējuma, lai nodrošinātu pārstāvniecību, bet tās ir risināmas lietas. Ja vien būtu vēlme…,” uzsvēra Stepaņenko.
Kā zināms, Saeima lūgs Dānijas parlamentu un tiesībsargājošas iestādes palīdzību, lai rastu risinājumu, lai Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākŠonedēļ lietaināks un mazliet vēsāks laiks
Augusta otrā puse iesāksies ar mainīgiem laikapstākļiem, jo tuvākās nedēļas laikā Latvijas teritorijā dominēs ciklonu darbība. Bieži līs, un kļūs nedaudz vēsāks, lai gan gaisa temperatūra...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālākDabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu
No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...
Lasīt tālākRīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi
Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...
Lasīt tālākRīga ZOO piedzimis Grevi zebru mazulis
Rīga ZOO saimi papildinājusi īpaša iemītniece – 27. jūnija vakarā Grevi zebru mātītei Gretai piedzimis mazulis – mātīte Mia. Lai gan zebru mazuļi Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē...
Lasīt tālākVDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...
Lasīt tālākPuntulis: Latvijā jau sen nevajadzētu būt Pionieru, Oktobra vai Maskavas ielu nosaukumiem
Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu...
Lasīt tālāk
