Stepaņenko: Kristīne var arī neiznākt no Dienvidāfrikas cietuma
Izglābt Kristīni Misāni ir Latvijas pašcieņas jautājums, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja pie Saeimas frakcijas nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko.
Runājot par Kristīnes Misānes lietu un Ģenerālprokuratūras vilcināšanos, deputāte norādīja, ka “visticamāk, Ģenerālprokuratūra nebija aizdomājusies, kas notiks ar Kristīni Misāni, ja Latvijas puse nepieprasīs viņu izdot tiesāšanai dzimtenē. Iespējams, viņi nodomāja: maznozīmīgs pārkāpums, nekas briesmīgs taču nenotiks,” pieļāva Stepaņenko.
“Mums trūkst starptautisko tiesību speciālistu, un prokuroram, iespējams, nebija vajadzīgo zināšanu… Mums nav nekādu līgumu ar DĀR, tāpēc turpmākā saziņa būs ļoti apgrūtināta. Bet es neticu, ka likumdevējs un izpildvara nevarētu izdomāt risinājumu šai situācijai. Es tiešām negribu nevienu vainot, izvērst politiskās cīņas vai salikt zīmogus, ka tā vai cita iestāde ir slikta un ka ģenerālprokurors jāsauc pie atbildības. Šobrīd svarīgāk ir iesaistīties pilnīgi visiem šīs problēmas risināšanā – neatkarīgi no politiskās pārliecības, jo laika ir ļoti, ļoti maz. Nav zināms, kurā brīdī notiks Kristīnes Misānes izdošana Dienvidāfrikai. Kam es negribētu piekrist, un to apgalvoja Ārlietu ministrija, ka šobrīd ir izsmeltas visas iespējas glābt Kristīni Misāni Dānijā un ka tagad “jāgaida Dienvidāfrika”. Tas ir nepieļaujami. Civilizētā sabiedrībā nav pieņemts tā vienkārši sēdēt, gaidīt un vērot, kā mūsu valstspiederīgā tiek pakļauta briesmām. Un slikti ir tas, ka šī situācija ilgst jau gadu, un tas ir akmens mūsu – deputātu – dārziņā, ka neesam tai pievērsuši uzmanību,” pauda deputāte.
Pēc viņas sacītā, iespējas diplomātiskā veidā izrunāt šo jautājumu ir mazas. “Domāju, patlaban vienīgā iespēja – šā jautājuma risināšanai jāsasauc visu attiecīgo Saeimas komisiju kopsēde, kurā piedalās arī Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. Nevis tā, ka visi nāk un izstāsta, kāpēc viņi kaut ko nevar izdarīt, bet gan visiem kopā izdomāt, ko un kā darīt. Tas ir ne tikai Kristīnes Misānes glābšanas jautājums, tas ir arī Latvijas pašcieņas jautājums,” uzskata Stepaņenko.
“Domāju, nevajadzētu būt nekādiem juridiskiem šķēršļiem, lai izlabotu kļūdu, kas bija pieļauta šā gada laikā attiecībā uz Kristīni Misāni. Bet slikti, ka šis mehānisms – palīdzēt – nestrādā pats par sevi, tam vajadzētu darboties kā pulkstenim, tiklīdz ar kādu mūsu pilsoni notiek kāda nelaime. Taču viss sāka notikt tikai tad, kad iesaistījās žurnālisti. Tas nav vienīgais gadījums, kad atlika žurnālistiem pieķerties pie ragiem, lai lieta sāktu virzīties uz priekšu,” norādīja politiķe.
“Turklāt – ja tiešām tā notiks, ka Eiropas Savienības pilsone tiks izdota soda izciešanai trešajā valstī, tā būs negatīva ziņa par Latviju. Ja ir politiķi, kurus neuztrauc viena atsevišķa cilvēka liktenis, tad varbūt lai viņi palūkojas uz situāciju no starptautiskā prestiža viedokļa. Mēs katru gadu maksājam dažus miljonus, lai turpinātu savu dalību dažādos starptautiskos klubiņos, lai “izskatītos labi” un būtu pareizajā kompānijā. Nu tad šis jautājums ir tieši mūsu primārais valsts pašcieņas jautājums. Mums trūkst starptautisko tiesību speciālistu, trūkst finansējuma, lai nodrošinātu pārstāvniecību, bet tās ir risināmas lietas. Ja vien būtu vēlme…,” uzsvēra Stepaņenko.
Kā zināms, Saeima lūgs Dānijas parlamentu un tiesībsargājošas iestādes palīdzību, lai rastu risinājumu, lai Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk
