Starptautiskie aizdevēji ierodas pirmajā uzraudzības vizītē Latvijā
Latvijā darbu sākuši Eiropas Komisijas (EK) dienestu eksperti, kuri no 7. līdz 11.maijam kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem veic pirmo starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misiju. ES trīs gadus sniegtās finanšu palīdzības programma Latvijai sekmīgi noslēdzās 2012.gada janvārī, bet līdz laikam, kad valsts būs atmaksājusi lielu daļu ES aizdevuma, šādas uzraudzības vizītes notiks divas reizes gadā.
2011. gada decembrī, parakstot pēdējo Saprašanās memoranda papildinājumu, Latvijas iestādes atbilstoši pēcprogrammas uzraudzībai ir apliecinājušas apņemšanos turpināt fiskālo konsolidāciju un apjomīgās reformas, kas palīdzēja valstij atgūties pēc dziļās finanšu un ekonomikas krīzes. Valsts iestādes ir apņēmušās apspriesties ar ES par galvenajiem politiskajiem nodomiem, kuri varētu ietekmēt makroekonomisko stabilitāti un līdz ar to Latvijas spēju atmaksāt aizdevumu.
Lai novērtētu spēju atmaksāt ES aizdevumu saskaņā ar grafiku, vizītes laikā tiks apspriesti procesi ekonomikas un finanšu jomā Latvijā un politiskie pasākumi, ko Latvijas iestādes ir veikušas vai plāno. Misijas dalībnieki tiksies ar dažādu ministriju, valsts un privātā biznesa pārstāvjiem, lai pārbaudītu, kā tiek īstenots 2012. gada budžets, un apspriestu 2013. gada budžeta plānus (ierosinātās nodokļu izmaiņas, otrā līmeņa pensiju iemaksu likmes atjaunošana, prognozētie ietaupījumi, attiecīgie fiskālās korekcijas pasākumi), valsts īpašumā esošo banku pārdošanas un restrukturizācijas procesu, strukturālo reformu īstenošanu un ES fondu apgūšanu. Īpaši tiks izvērtēta pēdējā memoranda papildinājumā paredzēto nosacījumu izpilde, cita starpā, enerģijas tirgu un energoefektivitātes, augstākās un profesionālās izglītības, valsts uzņēmumu vadības, valsts pārvaldes, tiesu sistēmas un konkurences politikas jomā.
Vispārēja informācija
Latvija no 2009.-2011. gadam saņēma atbalstu no ES vidēja termiņa finanšu palīdzības programmas (maksājumu bilances palīdzība), kas tika sniegta saistībā ar SVF Atbalsta vienošanos, finansiāli piedaloties Pasaules Bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, vairākām ES valstīm un Norvēģijai. Kopējais pieejamais finansējums bija EUR 7,5 miljardi, no kuriem Latvija izmantoja EUR 4,5 miljardus (60 %). EUR 3,1 miljardu no izmantotās summas ES vārdā aizdeva Eiropas Komisija. Aizdevums paredzēja vairākus politiskus nosacījumu, ieskaitot fiskālo konsolidāciju un strukturālas reformas.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālāk