Starptautiskie aizdevēji ierodas pirmajā uzraudzības vizītē Latvijā
Latvijā darbu sākuši Eiropas Komisijas (EK) dienestu eksperti, kuri no 7. līdz 11.maijam kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem veic pirmo starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misiju. ES trīs gadus sniegtās finanšu palīdzības programma Latvijai sekmīgi noslēdzās 2012.gada janvārī, bet līdz laikam, kad valsts būs atmaksājusi lielu daļu ES aizdevuma, šādas uzraudzības vizītes notiks divas reizes gadā.
2011. gada decembrī, parakstot pēdējo Saprašanās memoranda papildinājumu, Latvijas iestādes atbilstoši pēcprogrammas uzraudzībai ir apliecinājušas apņemšanos turpināt fiskālo konsolidāciju un apjomīgās reformas, kas palīdzēja valstij atgūties pēc dziļās finanšu un ekonomikas krīzes. Valsts iestādes ir apņēmušās apspriesties ar ES par galvenajiem politiskajiem nodomiem, kuri varētu ietekmēt makroekonomisko stabilitāti un līdz ar to Latvijas spēju atmaksāt aizdevumu.
Lai novērtētu spēju atmaksāt ES aizdevumu saskaņā ar grafiku, vizītes laikā tiks apspriesti procesi ekonomikas un finanšu jomā Latvijā un politiskie pasākumi, ko Latvijas iestādes ir veikušas vai plāno. Misijas dalībnieki tiksies ar dažādu ministriju, valsts un privātā biznesa pārstāvjiem, lai pārbaudītu, kā tiek īstenots 2012. gada budžets, un apspriestu 2013. gada budžeta plānus (ierosinātās nodokļu izmaiņas, otrā līmeņa pensiju iemaksu likmes atjaunošana, prognozētie ietaupījumi, attiecīgie fiskālās korekcijas pasākumi), valsts īpašumā esošo banku pārdošanas un restrukturizācijas procesu, strukturālo reformu īstenošanu un ES fondu apgūšanu. Īpaši tiks izvērtēta pēdējā memoranda papildinājumā paredzēto nosacījumu izpilde, cita starpā, enerģijas tirgu un energoefektivitātes, augstākās un profesionālās izglītības, valsts uzņēmumu vadības, valsts pārvaldes, tiesu sistēmas un konkurences politikas jomā.
Vispārēja informācija
Latvija no 2009.-2011. gadam saņēma atbalstu no ES vidēja termiņa finanšu palīdzības programmas (maksājumu bilances palīdzība), kas tika sniegta saistībā ar SVF Atbalsta vienošanos, finansiāli piedaloties Pasaules Bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, vairākām ES valstīm un Norvēģijai. Kopējais pieejamais finansējums bija EUR 7,5 miljardi, no kuriem Latvija izmantoja EUR 4,5 miljardus (60 %). EUR 3,1 miljardu no izmantotās summas ES vārdā aizdeva Eiropas Komisija. Aizdevums paredzēja vairākus politiskus nosacījumu, ieskaitot fiskālo konsolidāciju un strukturālas reformas.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk