07/02/2012, Kategorija: Sabiedrība, Veselība

120 kilogramu smagu vīrieti grib iestūķēt sestās klases skolnieka biksēs – šādi spilgti salīdzinājumi izskanējuši Latvijas Slimnīcu biedrības dalībnieku diskusijās par valsts piedāvātajiem nepietiekamajiem finanšu nosacījumiem šim gadam.

Liela daļa slimnīcu nolēmušas rīkoties kardināli un šādus līgumus neparakstīt.

Nacionālā veselības dienesta piedāvātie līgumi slimnīcām paredz ievērojamu finansējuma samazinājumu. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs informē, ka pašlaik ir piesaistīts jurists, lai slimnīcu atteikumam parakstīt līgumus būtu juridisks pamats. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, līgumu neparakstot viena mēneša laikā, slimnīcas faktiski atsakās no tām paredzēto funkciju izpildes. Tas nozīmētu iestāžu slēgšanu. No valsts puses tiekot uzsvērts, ka prioritārs ir likums par budžetu, taču biedrība uzskata, ka tas nav augstāks par citiem likumiem, tajā skaitā Satversmē pausto, ka iedzīvotājiem ir jāsniedz medicīniskā palīdzība nepieciešamajā apmērā. Finansējuma līgumos šis apmērs nav noteikts, un skaidrs, ka ar šādu piedāvājumu nekādu kvalitāti slimnīcas nodrošināt nevarēs, klāsta J. Kalējs.

Pietiek tikai 70%

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī valdes priekšsēdētāja Egija Silniece informē, ka ar piedāvāto finansējumu pietiktu tikai apmēram 70% pacientu ārstēšanai. Atbilstoši līgumam uz pusi samazināts tarifs terapijas profila, arī reanimācijas pacientu ārstēšanai. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana izmaksā vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās samaksāt tikai 115 latu. «Tādu līgumu slimnīca parakstīt nevar. Mēs nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs un pateikt, ka viss ir kārtībā,» uzsver E. Silniece.

Tikmēr Jēkabpils reģionālās slimnīcas aprēķini rāda, ka viena pacienta ārstēšana, ieskaitot speciālās programmas, izmaksā vidēji 357 latus. Taču, saliekot kopā visām programmām paredzēto finansējumu, sanāk, ka šogad uz vienu pacientu vidēji būs 255 lati. «Tas ir 100 latu iztrūkums uz vienu pacientu!» situāciju raksturo slimnīcas vadītājs Ivars Zvidris. Slimnīca ir gatava parakstīt tikai ekonomiski pamatotu līgumu vai arī strikti precizētu – kas par šādu naudu slimnīcai būtu jānodrošina. Lai politiķi to publiski pasaka. «Turklāt tas viss notiek ar roku izgriešanas metodēm – ja mēneša laikā līgumus neparakstīsim, mūs met ārā,» neizpratnē ir I. Zvidris.

Kā iegādāties preces?

Vidzemes slimnīcu visvairāk uztrauc tarifā iekļautais nepietiekamais finansējums medikamentu un medicīnas preču iegādei. Slimnīcas vadītāja Ingūna Liepa norāda, ka visas iekšējās rezerves ir izsmeltas – visas pozīcijas ir vairākkārtīgi pārskatītas. «Bet medikamenti mums jāpērk par tādām cenām, kādas tās ir.» Ja medikamenti būšot jāpērk, iekļaujoties piedāvātā tarifa ietvaros, tad slimnīca to nespēs un jebkurš piegādātājs varēšot pieprasīt slimnīcas maksātnespēju.

Arī Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis akcentē draudošo maksātnespēju, jo pie pašreizējā finansējuma slimnīca katru mēnesi strādā ar apmēram 100 000 latu zaudējumiem.

Samazinās ambulatorais finansējums

Daļa slimnīcu uztraucas arī par samazināto finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem, arī diagnostikas izmeklējumu veikšanai un dienas stacionāram. Piemēram, Vidzemes slimnīcā valsts apmaksātu ambulatoro palīdzību varēs saņemt tikai viens onkoloģiskais pacients nedēļā. Ambulatorais finansējums ievērojami samazināts arī visām trijām Kurzemes slimnīcām – Ventspilī ar filiāli Talsos, Liepājā un Kuldīgā –, kas būtiski pasliktinās veselības aprūpes pieejamību šā reģiona iedzīvotājiem.

Latvijas Slimnīcu biedrība ir nosūtījusi vēstuli premjerministram un veselības ministrei. «Tagad bumbiņa ir valsts pusē,» nosaka J. Kalējs. Tikmēr Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa norāda, ka šie jautājumi pašlaik tiek risināti un līgumu parakstīšanai vēl ir laiks līdz februāra beigām. Šobrīd līgumus ir parakstījušas 10 no 39 veselības aprūpes iestādēm. Tikmēr no Slimnīcu biedrības gaida konkrētus aprēķinus un ar skaitļiem pamatotu informāciju, kas pierādītu, ka piedāvātie tarifi ārstēšanai ir nepietiekami.

Avots: nra.lv /Kristīne Klauze

516 skatījumi




Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā

25/08/2026

Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli

14/08/2026

Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...

Lasīt tālāk
Video

VARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam

13/08/2026

Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...

Lasīt tālāk