• Tweet

Businessteam

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās – apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā tas bija pozitīvs, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas jau trīs secīgus mēnešus
Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 4,8, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 1,5 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojumam ir izteikta sezonalitāte – tas augstāko punktu parasti sasniedz ap maiju, bet rudenī sāk pakāpeniski samazināties un gada zemāko vērtību parasti sasniedz decembrī, neskatoties uz Ziemassvētku iepirkšanās laiku. Tāpēc sezonāli nekoriģēto konfidences rādītāju samazināšanās septembrī daļā mazumtirdzniecības apakšnozaru lielā mērā skaidrojama ar sezonalitāti. Visizteiktākā noskaņojuma pasliktināšanās (par 17,0 procentpunktiem), salīdzinot ar augustu, fiksēta degvielas mazumtirdzniecībā, taču, neskatoties uz straujo kritumu, konfidences rādītāja vērtība šajā apakšnozarē joprojām ir nedaudz virs nulles (0,7).

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums pārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 0,6 procentpunktiem, bet saglabājas pozitīvs (6,6). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā septembrī konfidences rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis pat par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot vērtību 7,0. Vienīgā mazumtirdzniecības apakšnozare, kur septembrī uzņēmēju noskaņojums ir bijis negatīvs (- 1,0), ir automobiļu tirdzniecība.

Lielākajā daļā pakalpojumu sektora apakšnozaru noskaņojums pozitīvs
Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem optimistiskākie septembrī ir pakalpojumu sniedzēji apdrošināšanas (25,9), izmitināšanas (14,5) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (12,9). Augsti konfidences rādītāji fiksēti arī telekomunikāciju un reklāmas nozarēs (attiecīgi 11,3 un 10,8). Arī lielākajā daļā pārējo pakalpojuma sektora apakšnozaru uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs. Tikai četrās no 30 apsekotajām apakšnozarēm konfidences rādītāji septembrī ir bijuši negatīvi, tomēr trijās no tām noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi ir uzlabojies: ēdināšanā par 0,8, uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās par 0,5, bet sauszemes transportā pat 9,1 procentpunktu. Vienīgi datorprogrammēšanā konfidences rādītājs jau piekto mēnesi pēc kārtas ir negatīvs, un arī septembrī, salīdzinot ar augustu, uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies par 1,6 procentpunktiem.

Būvniecībā augstākais konfidences rādītājs pēdējo 3,5 gadu laikā
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem septembrī bija – 7,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 1,8 procentpunktiem un sasniedzis augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra.

Būvniecībā raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās rudenī, zemākās vērtības sasniedzot novembrī un decembrī. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājušies un ir negatīvi visās trīs būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā (- 11,4), specializētajos būvdarbos (- 10,3), bet inženierbūvniecībā (- 7,4). Konfidences rādītāja samazināšanos ietekmē uzņēmēju negatīvās prognozes par gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos mēnešos. Taču konjunktūras rādītājs par pasūtījumu līmeni būvdarbu veikšanai, kas ir otra būvniecības konfidences rādītāju veidojošā komponente, septembrī, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem un sasniedzis augstāko vērtību kopš 2019. gada augusta.

Apstrādes rūpniecībā pēc neliela krituma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums atkal uzlabojas
Septembrī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,5. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 1,5 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 11 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 11 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 2,2 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,8 procentpunktiem), un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 3,9 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,3 procentpunktiem). Vērtējot konjunktūru apstrādes rūpniecībā no šī gada septembra atpakaļ nedaudz garākā periodā, nozares, kurās konfidences rādītāji ir bijuši pozitīvi visilgāko laika periodu, ir metālu ražošana (10 secīgus mēnešus), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (attiecīgi astoņus un deviņus secīgus mēnešus).

Kopējā ekonomiskā nenoteiktība septembrī samazinājusies
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs septembrī bija 10,0, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, tātad nenoteiktība ir mazinājusies un sociālekonomiskās situācijas attīstība ir vieglāk prognozējama.

Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet nedaudz pieaugusi pakalpojumu sektorā. Nenoteiktības rādītāja samazinājumu ietekmēja arī svārstīgais patērētāju viedoklis2.

2025. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 98,7 (iepriekšējā mēnesī 97,3). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, septembrī pieaudzis līdz 99,3, bet jau trešo mēnesi ir zem ilgtermiņa vidējās vērtības.