Septembrī pieaugušas patēriņa cenas
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %). Gada laikā cenas pieauga cūkgaļai (+11,4 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,8 %), mājputnu gaļai (+1,8 %). Dārgāki bija arī kartupeļi (+19,3 %), šokolāde (+7,9 %), olas (+5,3 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,9 %), makaronu izstrādājumi (+6,2 %) un rīsi (+12,3 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-9,5 %), kafija (-4,7 %), piens (-5,6 %), svaigas vai atdzesētas zivis (‑6,5 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,9 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 4,9 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt lētāka bija dabasgāze.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 4,6 %. Cenas palielinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem un televīzijas abonēšanas maksai.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 3,7 %, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 4,8 %. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 3,9 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai (-2,1 %), autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,2 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,3 %) un svaigiem augļiem (-7,8 %). Cenas samazinājās pienam (-4,3 %), piena produktiem (-1,7 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,0 %) un kafijai (‑1,1 %). Savukārt dārgākas bija olas (+2,5 %), šokolāde (+2,4 %), mājputnu gaļa (+1,0 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,5 %), augu eļļa (+4,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas apaviem pieauga par 10,3 %, apģērbiem – par 2,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa jūru. Noslēdzoties vasaras sezonai, lētāka bija vieglo automašīnu noma. Degvielai vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Benzīnam cenas samazinājās par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela bija par 0,6 % dārgāka.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9 %. Pieauga ārpusskolas pulciņu apmeklēšanas maksa, sadārdzinājās barība lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 2,1 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējā maksa par bērnu aprūpes pakalpojumiem samazinājās.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija augstākajai izglītībai, atkritumu savākšanai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt lētāka bija pirmsskolas izglītība, mājokļa īres maksa un viesnīcu pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālāk
