Septembrī pieaugušas patēriņa cenas
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %). Gada laikā cenas pieauga cūkgaļai (+11,4 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,8 %), mājputnu gaļai (+1,8 %). Dārgāki bija arī kartupeļi (+19,3 %), šokolāde (+7,9 %), olas (+5,3 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,9 %), makaronu izstrādājumi (+6,2 %) un rīsi (+12,3 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-9,5 %), kafija (-4,7 %), piens (-5,6 %), svaigas vai atdzesētas zivis (‑6,5 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,9 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 4,9 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt lētāka bija dabasgāze.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 4,6 %. Cenas palielinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem un televīzijas abonēšanas maksai.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 3,7 %, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 4,8 %. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 3,9 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai (-2,1 %), autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,2 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,3 %) un svaigiem augļiem (-7,8 %). Cenas samazinājās pienam (-4,3 %), piena produktiem (-1,7 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,0 %) un kafijai (‑1,1 %). Savukārt dārgākas bija olas (+2,5 %), šokolāde (+2,4 %), mājputnu gaļa (+1,0 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,5 %), augu eļļa (+4,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas apaviem pieauga par 10,3 %, apģērbiem – par 2,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa jūru. Noslēdzoties vasaras sezonai, lētāka bija vieglo automašīnu noma. Degvielai vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Benzīnam cenas samazinājās par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela bija par 0,6 % dārgāka.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9 %. Pieauga ārpusskolas pulciņu apmeklēšanas maksa, sadārdzinājās barība lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 2,1 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējā maksa par bērnu aprūpes pakalpojumiem samazinājās.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija augstākajai izglītībai, atkritumu savākšanai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt lētāka bija pirmsskolas izglītība, mājokļa īres maksa un viesnīcu pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
Palielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālāk
