Saeimas komisija atbalsta tiesības VID stingrāk vērsties pret krāpšanos PVN jomā
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk plānotas plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 12. maijā, galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos.
Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.
VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie PVN zaudējumi budžetam 2017. un 2018.gada pirmajā pusē veidoja 40,8 miljonus eiro, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra VID paredzētas, ja komersants nomaina visas uzņēmuma amatpersonas un nodokļu administrācijai ir pamats saskatīt riskus nodokļu nenomaksai. Grozījums rosināts, jo konstatēts, ka šāda rīcība ir saistīta ar PVN izkrāpšanu vai izvairīšanos no nodokļa nomaksas, iepriekš Budžeta komisijas sēdē pauda grozījumu autori. PVN krāpšanas shēmās pēdējā laikā tiekot iesaistītas personas no Lietuvas, Polijas un Čehijas.
Ar likuma grozījumiem arī plānots noteikt stingrākus kritērijus, lai komersants varētu saņemt atļauju piemērot īpašo PVN režīmu, kas dod iespēju, ievedot preces Latvijā, PVN nemaksāt uzreiz, bet pēc darījuma uzrādīšanas deklarācijā. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka īpašais PVN režīms importa darījumos ir kļuvis par instrumentu reģistrētu maksātāju negodprātīgai un krāpnieciskai darbībai. No visiem veiktajiem importa darījumiem Latvijā apmēram 87 procentos gadījumu piemēro īpašo PVN režīmu.
Likumprojekts paredz, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā šī gada 12.jūlijā, un Budžeta komisija grozījumus galīgajā lasījumā Saeimā lūgs skatīt 20.jūnijā, informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk
